Vai tīrs mežs ir sapnis? “Latvijas valsts meži” iegulda milzu pūles, lai tā būtu realitāte

Vaimans izaicinājums: atkritumu jūras valsts mežos

Vai tīrs mežs ir tikai romantisks sapnis Latvijā? Diemžēl realitāte bieži vien liek nolaisties uz zemes, jo mūsu zaļās plaušas arvien cieš no cilvēku bezatbildības. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM) ik gadu iegulda milzu pūles un līdzekļus, lai šo sapni padarītu par taustāmu realitāti, taču cīņa ar mežu piesārņojumu ir nežēlīga un nepārtraukta. Dati ir satraucoši: 2023. gadā LVM savāca un no mežiem izveda gandrīz 1724 kubikmetrus atkritumu, kas ir apjomīgāk nekā gadu iepriekš. Vēl vairāk, pērn šis apjoms turpināja augt, sasniedzot biedējošus 1881 kubikmetrus, radot uzņēmumam izmaksas 148 281 eiro apmērā. Šie skaitļi liecina par dziļu problēmu, kas skar ne tikai dabas skaistumu, bet arī valsts resursus.

Augoša atbildība un dārgas sekas

Gadu gaitā atkritumu apjoms LVM apsaimniekotajos mežos ir svārstījies, taču tendence ir skaidra – piesārņojums nepazūd. Lai gan 2022. gadā bija novērojams neliels samazinājums, 2023. gads atkal iezīmēja būtisku pieaugumu – par 33% vairāk nekā iepriekšējā periodā. Infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš norāda, ka īpaši problemātiski ir piepilsētu meži, piemēram, Jelgavas un Daugavpils apkaimē, kur piesārņojums ir vislielākais. Lai gan Dienvidlatgales reģionā vērojams neliels samazinājums, kopumā atkritumu daudzums mežos ir pieaudzis praktiski visā Latvijas teritorijā. LVM ik gadu tērē vidēji 113 tūkstošus eiro atkritumu savākšanai, kas pērn sasniedza 115 379 eiro.

Atkritumu anatomija: kas nonāk mežā?

Aptuveni puse no visiem mežā atstātajiem atkritumiem ir sadzīves atkritumi (41–46%). Tam seko būvgruži (18–23%), automašīnu riepas (16–22%), automašīnu detaļas (6–13%) un pat bīstamie atkritumi (2–3%), ieskaitot šīferi un mucas ar nezināmu ķīmisko sastāvu. Šāda rīcība ir ne tikai estētiski nepieņemama, bet rada arī nopietnus draudus videi un bioloģiskajai daudzveidībai. Piesārņojuma vešanā uz mežu vērojama pat zināma sezonalitāte: rudenī tiek izmestas auto riepas un organiskās vielas, bet pavasarī, sākoties dārza darbiem, mežos parādās būvgruži.

Cīņa par tīru nākotni: LVM un sabiedrības loma

LVM darbinieki nepārtraukti strādā, lai atjaunotu mežu tīrību un skaistumu, un arvien biežāk izdodas fiksēt un saukt pie atbildības meža piesārņotājus. Tomēr uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka cīņa pret atkritumiem mežos ir ilgtspējīga un efektīva tikai tad, ja tā notiek sadarbībā ar sabiedrību. "Priekš kam gan jāmaksā par atkritumu vešanu uz poligonu, ja kāds cits pēc tam atnāks un visas mežā izmestās drazas savāks?" – šāds cinisms diemžēl joprojām ir daļas sabiedrības attieksme. LVM rosina katru dabas draugu ziņot par pamanītajiem piesārņojumiem Valsts vides dienestam, izmantojot mobilo lietotni "Vides SOS".

Izglītība kā ceļš uz apzinīgāku sabiedrību

Ilgtermiņā būtiskākais ierocis cīņā pret mežu piesārņojumu ir izglītība un sabiedrības apziņas celšana. LVM aktīvi iesaistās vides izglītības programmās, jau kopš 2005. gada sadarbojoties ar skolām un veidojot dažādus mācību materiālus, kā arī piedāvājot meža ekspedīcijas un izglītojošas ekskursijas. Programmas, piemēram, "Cūkmena detektīvi" pirmsskolas vecuma bērniem un "mammadaba meistarklase" 1.–6. klašu audzēkņiem, sniedz iespēju bērniem un jauniešiem izzināt meža vērtību un ilgtspējīgas mežsaimniecības nozīmi. Katru gadu vairāk nekā 20 000 bērnu, jauniešu un skolotāju iesaistās šajās aktivitātēs, gūstot praktiskas zināšanas un veidojot cieņu pret dabu. Šāda apzinīga pieeja ir atslēga, lai nākotnē tīrs mežs vairs nebūtu tikai sapnis, bet ikdienas realitāte, ko veidojam kopīgiem spēkiem.