Vairāk nekā 60 000 parakstu pret izstāšanos no Stambulas konvencijas – vēsturiskais pilsoniskās sabiedrības atbalsts prezidentam

Vēsturiskais parakstu skaits: Latvijas pilsoņi pauž nostāju par Stambulas konvenciju

Latvijas pilsoniskās sabiedrības aktivitāte sasniegusi jaunu rekordu – iniciatīva ar aicinājumu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam neparakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas platformā "manabalss.lv" ir savākusi vairāk nekā 60 000 parakstu. Šis ir ne tikai viens no straujākajiem parakstu vākšanas procesiem platformas pastāvēšanas vēsturē, bet arī padara to par visvairāk atbalstīto iniciatīvu. Šāda pilsoniskā mobilizācija apliecina dziļu sabiedrības satraukumu par jautājumiem, kas skar cilvēktiesības, valsts starptautisko reputāciju un pamata vērtības.

Prezidenta lēmums un tā sekas

Reaģējot uz plašo sabiedrības atbalstu iniciatīvai, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nolēmis izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šāds prezidents solis ir mēģinājums rast kompromisu un nepieļaut turpmāku sabiedrības šķelšanos, īpaši ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas. Prezidents arī aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimas sasaukumam, uzsverot, ka svarīgi ir valstiski un juridiski apsvērumi, nevis ideoloģiski vai politiski.

Stambulas konvencija: Kas tā ir un kādi ir argumenti par un pret?

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, jeb Stambulas konvencija, Latvijā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Tās mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku, lai efektīvāk aizsargātu sievietes no dažādiem vardarbības veidiem un visus no vardarbības ģimenē. Konvencija paredz arī cietušajiem nodrošināt vispusīgu palīdzību un aizsardzību, tostarp krīzes centrus un diennakts atbalsta tālruņus.

Tomēr Latvijas Saeimā notikušās debates par izstāšanos atklāj sašķeltību gan politiskajā, gan sabiedrības vidē. Konvencijas pretinieki, tostarp daļa opozīcijas partiju un Zaļo un Zemnieku savienības, bieži vien argumentē, ka konvencija kļuvusi par ideoloģisku dokumentu, kas uzspiež svešas vērtības un iepazīstina ar jēdzienu "sociālais dzimums", ko interpretē kā "dzimumu ideoloģiju". Viņi uzskata, ka izstāšanās ļautu valstij brīvāk rīkoties ar līdzekļiem vardarbības novēršanai un ka šī konvencija piedāvā "ideoloģisku, nevis praktisku" pieeju problēmai.

Pretēji tam, konvencijas atbalstītāji, tostarp valdošās koalīcijas partijas "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie", kā arī nevalstiskās organizācijas un daudzi sabiedrības pārstāvji, pauž bažas, ka izstāšanās vājinās cietušo aizstāvību, graus Latvijas starptautisko tēlu un reputāciju, kā arī nosūtīs bīstamu vēstījumu varmākām. Viņi uzsver, ka konvencija ir svarīgs instruments cilvēktiesību aizsardzībā un ka tās noraidīšana būtu solis atpakaļ.

Pilsoniskās sabiedrības mobilizācija un protesti

Šis jautājums ir izraisījis arī plašus protestus. Piemēram, pie Saeimas notikušais pikets pulcēja aptuveni 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējo gadu publiskajiem pasākumiem šajā jomā. Dalībnieki ar plakātiem un saukļiem aicināja politiķus pārdomāt savu lēmumu, uzsverot, ka "konvencijai jā, tumsonībai nē" un ka "šodienas lēmumi, rītdienas zilumi". Daudzi no protestētājiem uzsvēra nepieciešamību uzticēties faktiem, nevis bailēm un mītiem, un ka tas ir solis, kas varētu nosūtīt signālu par Latvijas nostāju cilvēktiesību jautājumos.

Nākotnes perspektīvas

Saeimas Ārlietu komisija ir sākusi diskusijas par likuma otrreizēju caurlūkošanu, piedāvājot noteikt nepilnu gadu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šī situācija atspoguļo sarežģīto politisko un sabiedrisko dinamiku, kas saistīta ar starptautisko saistību izpildi un nacionālo vērtību aizstāvēšanu. Latvijas pilsoņu aktīvā līdzdalība un stingrā nostāja parakstu kampaņās un protestos liecina par spēcīgu pilsoniskās sabiedrības lomu demokrātiskā procesā, mudinot politiķus un valsts augstākās amatpersonas rūpīgi izvērtēt lēmumus, kas skar visas sabiedrības labklājību un valsts starptautisko stāvokli.