Rīga: +2.1°С
Valdība lemj par 2026.-2028. gada budžeta prioritātēm: drošība, ģimenes un izglītība galvenie fokusā
Pirmdien plkst. 14:30 valdība pulcējās uz ārkārtas sēdi, lai izšķirtos par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem laikposmā no 2026. līdz 2028. gadam. Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā izklāstīti pasākumi, kas paredz papildu finansējumu drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai, kopumā vairāk nekā pusmiljardu eiro apmērā. Valdības diskusijas notika pēc plkst. 13:00 aizsāktās koalīcijas sanāksmes, kurā tika meklēta vienprātība par budžeta niansēm.
Prioritārais finansējums drošībai, ģimenēm un izglītībai
Nākamā gada valsts budžeta prioritātēm plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas ievērojamākā daļa, 320,3 miljoni eiro, tiks novirzīta valsts drošības stiprināšanai, tostarp aizsardzības spēju uzlabošanai un iekšējās drošības stiprināšanai pierobežas pašvaldībās. Izglītībai paredzēti 45 miljoni eiro, kas galvenokārt tiks izmantoti jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai un atbalsta personāla stiprināšanai. Savukārt atbalstam ģimenēm ar bērniem plānots piešķirt 94,8 miljonus eiro, kas ietver materiālā atbalsta pilnveidošanu, vecāku pabalstu saglabāšanu un mātes un bērna veselības uzlabošanu. Vēl 105,4 miljoni eiro novirzīti citiem svarīgiem pasākumiem, tostarp paliatīvajai aprūpei un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Kā uzsvēris finanšu ministrs Arvils Ašeradens, šis budžets ir “absolūts drošības budžets”, kas virzās uz aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no Iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2028. gadam. Šis finansējums tiks nodrošināts, nepalielinot pamatnodokļus, bet gan samazinot valsts budžeta izdevumus.
Izdevumu optimizācija un fiskālās telpas veidošana
Lai nodrošinātu minēto prioritāšu finansēšanu, valdība pievērsusies valsts budžeta izdevumu optimizēšanai. Jau gatavojot 2025. gada budžetu, tika ieviests ikgadējs bāzes izdevumu samazinājums 50 miljonu eiro apmērā. Strādājot pie 2026. gada budžeta, ministrijas kopīgi vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, ko valdība apstiprināja augustā. Papildu 12,4 miljonu eiro izdevumu samazinājums nodrošināts turpmākajās darba gaitās. Šādi pasākumi līdz 2026. gadam valsts budžetā papildus nodrošinās 233 miljonus eiro, bet vidējā termiņā līdz 2028. gadam kopējais izdevumu samazinājums sasniegs 814,1 miljonu eiro.
Ieguldījumi drošībā: aizsardzība un robežu stiprināšana
Būtiskākā daļa papildu finansējuma drošībai – 320 miljoni eiro 2026. gadā – tiks novirzīta valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanai. Paredzēts, ka 2027. gadā šim mērķim tiks tērēti 444 miljoni eiro, bet 2028. gadā – jau 655 miljoni eiro. Valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšana ļauj finansēt aizsardzības izdevumu pieaugumu, atkāpjoties no fiskālajiem noteikumiem. Aizsardzības ministrija 2026. gadā saņems 296 miljonus eiro kaujas spēju uzlabošanai, tai skaitā kopējiem aizsardzības preču iepirkumiem un ekipējuma investīcijām. NATO metodoloģijas ietvaros aizsardzības izdevumi sasniegs 4,6% no IKP 2026. gadā, 4,9% 2027. gadā un 4,7% 2028. gadā. Papildu trīs miljoni eiro tiks novirzīti Iekšlietu ministrijai drošības stiprināšanai pierobežas pašvaldībās.
Atbalsts ģimenēm un izglītības kvalitātes celšana
Vidējā termiņā paredzētais papildu finansējums atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai ir 513 miljonu eiro. Izglītības kvalitātes uzlabošanai un modeļa “Programma skolā” ieviešanai no 2026. gada 1. septembra tiks piešķirti 45 miljoni eiro, nodrošinot arī atbalsta personāla skaita palielināšanu. Skolām būs pieejams vienas mācību gada pārejas periods, lai pakāpeniski adaptētos jaunajam modelim. Atbalsts ģimenēm ar bērniem 2026. gadā paredz 94 miljonus eiro, kas ietver materiālā atbalsta pilnveidošanu, vecāku pabalsta saglabāšanu 75% apmērā strādājošajiem vecākiem un veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu. Papildu 17 miljoni eiro tiks novirzīti citiem prioritārajiem pasākumiem, piemēram, paliatīvajai aprūpei un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
Sociālais atbalsts un ekonomiskās izmaiņas iedzīvotājiem
Nākamgad paredzēts palielināt dažāda veida atbalstu arī strādājošajiem iedzīvotājiem un sociāli mazāk aizsargātajām grupām. Neapliekamais minimums pieaugs no 510 līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga no 740 līdz 780 eiro mēnesī. Pensijas no 2025. gada 1. oktobra tiks indeksētas līdz 1488 eiro, nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā. Kā pilotprojekts no nākamā gada 1. jūlija uz vienu gadu tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai. Valsts budžeta atbalsts lauksaimniekiem saglabāsies, paredzot papildu 59,3 miljonus eiro.
Ieņēmumu palielināšana un nodokļu izmaiņas
Lai nodrošinātu papildu finansējumu, plānots palielināt valsts budžeta ieņēmumus. Būtiskākie pasākumi ietver dividendes no valsts kapitālsabiedrībām, azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšanu no 2026. gada un akcīzes nodokļa straujāku palielināšanu alkoholam un tabakai. Tāpat plānotas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), lai līdzsvarotu nodokļu slogu investoriem. Paredzēts, ka šie pasākumi nodrošinās papildu ieņēmumus 65,3 miljonu eiro apmērā 2026. gadā, 108,9 miljonu eiro 2027. gadā un 136,8 miljonu eiro 2028. gadā. Tiek plānoti arī grozījumi UIN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumos, lai līdzsvarotu nodokļu slogu starp ārvalstu un Latvijas investoriem, piedāvājot fiziskām personām īpašniekiem alternatīvu nodokļu modeli. No 2026. gada paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokli, kā arī akcīzes nodokli alkoholam, tabakai un bezalkoholiskajiem dzērieniem ar paaugstinātu cukura saturu.
Budžeta projekta virzība un apstiprināšana
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē jau tika izskatīti jautājumi par valsts budžeta projektu 2026. gadam. Ministru kabinetā budžeta ietvara apstiprināšana plānota 14. oktobrī, savukārt Saeimā 2026. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15. oktobrī.
Sekojiet mums līdzi: