Vēlēšanu Fiasko Sekas: Ministre Bērziņa Atstādina VDAA Direktoru Jorenu Liopu Pēc Tehniskām Ķibelēm

Satricinājums Digitālajā Pārvaldībā: Vēlēšanu Kļūmes un Direktora Atstādināšana

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktora Jorena Liopas atstādināšanu no amata. Šis zibenīgais lēmums, kas stājās spēkā 2025. gada 9. jūnijā, nācis kā tieša un neizbēgama reakcija uz pēdējo pašvaldību vēlēšanu laikā piedzīvoto tehnisko haosu, kas satricinājis gan vēlēšanu norises raitumu, gan sabiedrības uzticību valsts digitālajām spējām. Ministres rīcība iezīmē kritisku brīdi Latvijas ceļā uz pilnīgu digitālo transformāciju.

Vēlēšanu Nakts Aizķeršanās Anatomija

Pašvaldību vēlēšanas, kas norisinājās 7. jūnijā, bija iecerētas kā apliecinājums valsts progresam digitalizācijas jomā. Taču realitāte izrādījās skarba. Kritiskas problēmas ar vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēmu, par kuras tehnisko nodrošinājumu ir atbildīga VDAA, izvērtās par galveno klupšanas akmeni. Lai gan sistēma tika veidota un testēta divu gadu garumā ar mērķi paātrināt un efektivizēt balsu skaitīšanas procesu, vēlēšanu naktī tā darbojās nepieņemami lēni, liekot tūkstošiem vēlēšanu iecirkņu darbinieku visā valstī atgriezties pie tradicionālajām metodēm – manuālas balsu skaitīšanas. Iedomājieties diriģentu, kurš mēģina vadīt sarežģītu orķestri, taču pēkšņi daļa instrumentu sāk kavēties vai pat apklust – kopējais sniegums kļūst haotisks un neprognozējams. Tā tas bija ar vēlēšanu sistēmu, kuras lēndarbība radīja plašu neapmierinātību un aizkavēja rezultātu paziņošanu par daudzām stundām.

Ministres Vilšanās un Zaudētā Uzticība

Ministre Inga Bērziņa neslēpa savu dziļo vilšanos par notikušo. Viņa uzsvēra, ka "vēlēšanu naktī novērotās problēmas balsu skaitīšanas procesā ir nepieņemamas". Pēc uzklausītajiem VDAA skaidrojumiem par radušos situāciju, ministre atzina, ka nav guvusi pārliecību, ka aģentūra būtu darījusi visu iespējamo, lai novērstu šādu kritisku iznākumu. Šis pārliecības trūkums kļuvis par pamatu lēmumam par direktora atstādināšanu. Bērziņa akcentēja, ka tik atbildīgos amatos, īpaši tuvojoties nākamā gada Saeimas vēlēšanām, nepieciešami uzticami vadītāji.

Ne tikai VDAA? Atbildības Sadalījums un Izvērtēšana

Lai gan galvenais trieciens vērsts pret VDAA vadītāju, ministre norādīja, ka atbildība par vēlēšanu nedienām gulstas ne tikai uz aģentūru, bet arī uz Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), kas ir Saeimas ievēlēta institūcija un galvenais vēlēšanu procesa organizētājs. Šāda atbildības dalīšana liecina par sistēmisku problēmu, nevis viena konkrēta posma kļūmi. Lai noskaidrotu patiesos cēloņus un identificētu atbildīgos, ir uzsākta plaša izvērtēšana. Ministrijas paspārnē tiks veikta dienesta pārbaude, kas analizēs VDAA un citu iesaistīto pušu darbu. Paralēli tam, VDAA pati ir uzsākusi detalizētu iekšējo izmeklēšanu, pētot sistēmas veiktspēju, testēšanas procesus un iespējamās kļūdas, kas izraisīja skenēšanas lēndarbību gan vēlēšanu dienā, gan iepriekšējās balsošanas laikā.

Direktora Pozīcija un Aģentūras Darbinieku Atbalsts

Jāatzīmē, ka Jorens Liopa VDAA direktora amatā stājās salīdzinoši nesen – 2024. gada oktobrī. Pats Liopa sākotnēji norādīja, ka oficiālu informāciju par atstādināšanu nebija saņēmis, par lēmumu uzzinot neoficiālā ceļā. Viņš arī vēlēšanu naktī minēja, ka būtu pāragri uzņemties pilnu atbildību, pirms nav veikta rūpīga analīze. Interesanti, ka VDAA darbinieki pauž stingru atbalstu savam nu jau atstādinātajam vadītājam. Vairāk nekā simts darbinieku parakstījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā slavē Liopas vīziju, profesionālo kompetenci un ieguldījumu aģentūras darbā, aicinot nepieļaut viņa atstādināšanu. Tas met papildu gaismu uz iekšējo situāciju aģentūrā un iespējamiem dažādiem skatījumiem uz notikušo.

Nākotnes Izaicinājumi un Uzticības Atjaunošana

Kamēr norit izvērtēšana un dienesta pārbaude, VDAA direktora pienākumus pildīs VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Šī situācija ir spilgts atgādinājums par milzīgo atbildību, kas gulstas uz valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par digitālās infrastruktūras un kritisko sistēmu darbību. Vēlēšanu sistēmas kļūmes iedragā sabiedrības uzticību ne tikai digitālajiem risinājumiem, bet arī pašam demokrātiskajam procesam. Lai atjaunotu šo uzticību un nodrošinātu, ka līdzīgas problēmas neatkārtojas, ir nepieciešama ne tikai tehniska problēmu novēršana, bet arī skaidra atbildības noteikšana un sistēmisku vājību stiprināšana. Notikušais kalpo kā sāpīga, bet nepieciešama mācība, ka digitālajai attīstībai jāiet roku rokā ar nevainojamu kvalitāti, drošību un caurspīdīgumu, jo īpaši procesos, kas skar katru valsts iedzīvotāju.