VID šķērsgriezumā: algu pārskatīšana un darbinieku skaita samazināšana – ceļš uz efektivitāti vai izaicinājumu priekšā?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) transformācija: nepieciešamība vai bezizejas solis?

Šķietami mierīgajā valsts pārvaldes dzīvē plosās pārmaiņu vētras, kuru epicentrā šobrīd nonācis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Iestādes ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe ir atklāti paziņojusi par drīzumā gaidāmajām krasajām reformām, kas ietvers gan darbinieku skaita samazināšanu, gan algu pārskatīšanu. Šie lēmumi, ko valsts galvenā nodokļu un muitas administrācija skaidro ar nepieciešamību taupīt resursus, liek mums aizdomāties par plašākām sekām – kā tas ietekmēs ne tikai pašu dienestu un tā darbiniekus, bet arī ikvienu nodokļu maksātāju un valsts ekonomisko stabilitāti?

Reformu virzītājspēki: ekonomiskā realitāte un budžeta diktāts

Pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā ir sarežģīta, piepildīta ar ģeopolitisko spriedzi un nenoteiktību. Eiropas Komisijas prognozes liecina par salīdzinoši mērenu izaugsmi Latvijā 2025. gadā, kas ir vājākā Baltijas valstu vidū. Lai gan tiek gaidīts neliels iedzīvotāju patēriņa pieaugums, ko veicinās nodokļu reformas un ienākumu palielināšanās, kopējo ekonomisko aktivitāti joprojām ierobežo globālā nestabilitāte un zemākas investīcijas. Latvijas 2025. gada valsts budžets, ko Saeima pieņēma ar 2,9% IKP deficītu, skaidri iezīmē fiskālās disciplīnas nepieciešamību. Šādā finansiālā šaurībā valsts institūcijas ir spiestas meklēt veidus, kā optimizēt savu darbību, un VID nav izņēmums. Resursu taupīšana un efektivitātes paaugstināšana kļūst par galveno mantru, ko atkārto gan politikas veidotāji, gan iestāžu vadītāji.

VID virzība uz efektivitāti: digitālās transformācijas ēra

Valsts ieņēmumu dienests jau labu laiku atrodas intensīvas modernizācijas ceļā, cenšoties no tradicionālas kontrolējošas iestādes pārtapt par proaktīvu un uz sadarbību vērstu partneri nodokļu maksātājiem. Tas nav vienkāršs uzdevums. Kā atzīmē Baiba Šmite-Roķe, VID mērķis ir kļūt par “ārstu”, pie kura var vērsties pēc palīdzības un kam var uzticēties, nevis par “policistu”, no kura baidās. Šajā pārejā liela loma ir digitalizācijai un automatizācijai. VID darba plāns 2025. gadam paredz turpināt attīstīt lietotājorientētus, vienkāršotus un proaktīvus pakalpojumus, kā arī digitālos pašapkalpošanās risinājumus. Piemēram, jau šobrīd tiek ieviesta automatizēta lēmumu pieņemšana par deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu, kas cerams samazinās kavēto deklarāciju skaitu. Tas viss tiek darīts ar mērķi samazināt administratīvo slogu gan iestādei, gan nodokļu maksātājiem, tādējādi palielinot efektivitāti bez tiešas darbinieku iesaistes. Tomēr rodas jautājums, vai tehnoloģiju progresu var vienmēr pielīdzināt cilvēkresursu samazināšanai bez negatīvām sekām?

Cilvēciskais faktors un darbinieku liktenis

Tieši cilvēkresursi ir šo reformu jūtīgākais punkts. Jau VID attīstības stratēģijā 2023.–2026. gadam tika atzīmēts kvalificēta personāla trūkuma risks un darbinieku nepietiekamās motivācijas problēma, ko pastiprina nekonkurētspējīgs atalgojums. Ja jau agrāk bija grūti piesaistīt un noturēt labākos speciālistus, tad darbinieku skaita samazināšana un algu pārskatīšana varētu vēl vairāk saasināt šo problēmu. Kā panākt efektivitāti, ja zūd pieredze un zināšanas, kas uzkrātas gadu desmitos? Vai finanšu ieguvumi atsver potenciālos zaudējumus dienesta darbības stabilitātē un pakalpojumu kvalitātē? Nereti valsts pārvaldes reformas norit lēni tieši šo sarežģīto faktoru dēļ, jo pārmaiņu vadība prasa ne tikai stratēģisku redzējumu, bet arī empātiju un izpratni par cilvēku likteņiem.

Potenciālā ietekme uz nodokļu maksātājiem un sabiedrību

Samazinoties VID darbinieku skaitam, neizbēgami rodas jautājumi par pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Lai gan dienests cenšas pilnveidot digitālos risinājumus, ne visiem nodokļu maksātājiem ir vienlīdzīgas iespējas vai iemaņas tos izmantot. Jau agrāk bija vērojami izaicinājumi ar liela apjoma vēstuļu apstrādi un savlaicīgu atbilžu sniegšanu klientiem, kā to atzina pati ģenerāldirektore. Šmīte-Roķe gan norādīja, ka dienests sadzirdējis komentārus un darbu uzlabos. Taču, ja darbinieku skaits tiks krasi samazināts, var pieaugt rindas, palēnināties konsultāciju sniegšana un apgrūtināties sarežģītu situāciju risināšana. Tas var radīt papildu stresu un neapmierinātību gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Nodokļu maksātājiem ir vajadzīga uzticama un atsaucīga iestāde, pie kuras vērsties ar jautājumiem un problēmām, un efektivitāte nedrīkstētu tikt panākta uz šīs atbalstošās funkcijas rēķina.

Rūpes par nākotni: līdzsvars starp taupību un attīstību

Šmite-Roķes paziņojumi skaidri atspoguļo izaicinošo dilemmu, ar ko saskaras daudzas valsts iestādes – kā sabalansēt budžeta ierobežojumus ar efektīvas un kvalitatīvas darbības nodrošināšanu. Valsts pārvaldes modernizācijas plāns paredz ne tikai samazināt telpu apjomu, bet arī radīt viedu darba vidi, kas veicina inovācijas un sadarbību. Tomēr ir būtiski atcerēties, ka pat vismodernākās sistēmas bez zinošiem un motivētiem speciālistiem ir bezspēcīgas. Efektivitāte nav tikai skaitļu samazināšana; tā ir spēja sasniegt vēlamos rezultātus ar optimāliem resursiem. Lai VID reformas būtu patiesi veiksmīgas, tām jābūt balstītām ne tikai uz kailu taupību, bet arī uz stratēģiskām investīcijām darbinieku attīstībā, viņu zināšanu un prasmju pilnveidošanā, kā arī morāles stiprināšanā. Vienīgi tad Valsts ieņēmumu dienests spēs ne tikai veiksmīgi iekasēt nodokļus, bet arī patiesi kalpot sabiedrībai kā uzticams un efektīvs partneris Latvijas ekonomikas attīstībā.