Amazones lietusmeži nespēj atgūties: Zelta ieguve iznīcina augsni un liedz augt jauniem kokiem

Zelta ieguve izpostī un izsūc dzīvību

Jauns zinātnieku pētījums atklāj satraucošu patiesību: zelta ieguve Dienvidamerikā padara Amazones lietusmežu atjaunošanos teju neiespējamu. Pētnieki konstatējuši, ka zelta rakšana ne tikai sagrauj zemes struktūru, bet arī burtiski izsūc visu mitrumu no tās, vienlaikus saglabājot karstumu. Šādos ekstrēmos apstākļos jaunie dēsti vienkārši nespēj iesakņoties un augt. „Tas ir kā mēģināt izaudzēt koku cepeškrāsnī,” skarbi atzīst pētījuma līdzautors, Dienvidkalifornijas Universitātes Dorsnsaifa Humanitāro, mākslas un zinātņu koledžas Zemes zinātņu un vides pētījumu profesors Džošs Vests.

Katastrofāli zaudējumi un pieaugoši apjomi

Amazones teritorijā zelta ieguve jau ir izraisījusi 10% lietusmežu izciršanu, un šie rādītāji turpina strauji augt. Zeltraktuves zemes platība kopš 2018. gada ir dubultojusies, ko veicinājis straujais dārgmetāla cenu kāpums. Saskaņā ar 2023. gada aplēsēm, zelta ieguves teritorija Amazones baseinā sasniedza milzīgus 13 tūkstošus kvadrātkilometru. Šīs darbības rezultātā augsnes temperatūra paaugstinās pat līdz graujošiem 60°C, un sausās smilšu kārtas biezums sasniedz vairākus metrus. Dabiskā augsnes atjaunošanās kļūst praktiski neiespējama.

Metodes un postošās sekas

Pētījuma ietvaros zinātnieki analizēja divus pamestus ieguves laukus Madredejosas reģionā Peru dienvidaustrumos. Šajos posmos zelta iegūšanai izmantotas dragas — peldošas iekārtas, kas aprīkotas ieguves un bagātināšanas aprīkojumu, lai iegūtu nogulsnes no ūdens slāņa. Šīs iekārtas patērē milzīgu ūdens daudzumu, lai atsūknētu dūņas un smiltis no upju un strautu gultnēm, meklējot zelta daļiņas. Kā skaidro pētījuma vadošā autore Abra Etvuda, dragas nomazgā augsnes virskārtu, kas ir bagāta ar mālu un barības vielām. Pēc tam ainava pārvēršas par tuksnesīgu teritoriju, ko ieskauj smilšu vaļņi pat līdz 7 metru augstumā.

Zinātniskais pierādījums izpostīšanai

Zinātnieki izmantoja tālmācības datus, elektriskās pretestības analīzi (metode, kas nosaka, cik viegli mitrums pārvietojas augsnē), augsnes īpašību mērījumus un termovīzijas kameras, lai novērtētu kalnrūpniecības ietekmi uz zemi. Atklājās, ka ieguves atkritumi darbojas kā milzīgs siets, ļaujot ūdenim iesūkties daudz ātrāk nekā neskartajos meža augsnēs. Ūdens iesūkšanās ātrums sasniedza šokējošus 15 metrus dienā, kamēr mežā tas bija tikai 0,074 metri dienā.

Mitruma zudums un neatgriezeniskums

Šīs dramatiskās atšķirības rezultātā augsnē saglabājas daudz mazāk mitruma un vairāk siltuma. Situāciju vēl vairāk pasliktina ēnas trūkums koku izciršanas dēļ, padarot jaunu koku augšanu praktiski neiespējamu. Pārstādītie dēsti šādos apstākļos vienkārši aiziet bojā. Novērtējot katastrofas mērogu, pētnieki noskaidroja, ka laika posmā no 1980. līdz 2017. gadam šajā teritorijā izcirsti 950 kvadrātkilometri tropu meža. „Pašreizējā ainava sūcējdragas ieguves rajonos, kur mēs strādājām, sniedz ļoti maz ekosistēmu pakalpojumu, izņemot zelta ieguvi. Vides zaudējums ietekmēs arī ilgtermiņa bioloģisko daudzveidību,” skaidro Abra Etvuda.

Iespējamie risinājumi un šķēršļi

Zinātnieki tomēr piedāvā konkrētus pasākumus ainavas pārveidošanai un ūdens satura uzlabošanai ieguves skartajās teritorijās. Viņi iesaka piepildīt izžuvušos dīķus, no kuriem veikta ieguve, lai atjaunotu līdzenumu. Tas ļautu koku saknēm tuvoties gruntsūdeņiem, palielinātu mitruma aizturi un stimulētu augu reģenerāciju. Pēc tam būtu jāatjauno augsnes virskārta. Tomēr Abra Etvuda prognozē, ka šie pasākumi saskarsies ar ievērojamām finansiālām, loģistikas un politiskām grūtībām. Nelegālā zelta ieguve skar daudzus Amazones reģionus, tostarp Peru, Brazīliju, Surinamu un Gajanu.