Aptauja: Lietotājiem pietiek ar Microsoft Defender, maksas antivīrusiem nav pieprasījuma

Neapšaubāms līderis: Microsoft Defender dominē lietotāju izvēlē

Sen pagājuši tie laiki, kad stabila datorsistēmas darbība bija iedomājama bez dārgas trešo pušu antivīrusu programmatūras un regulārām abonementu maksām. Kā liecina nesenais TechPowerUp Frontpage veiktās aptaujas rezultāti, šodien situācija ir krasi mainījusies. Lielākā daļa lietotāju dod priekšroku iebūvētajiem drošības risinājumiem, nevēloties tērēt līdzekļus papildu aizsardzībai. Tas ir panākums, ko lielā mērā nodrošinājis Microsoft.

Korektīvas šajā tirgū ieviesa pats Microsoft, integrējot operētājsistēmā Windows Defender, kas tagad plašāk pazīstams kā Microsoft Defender. Šis bezmaksas antivīruss ir kļuvis par pamata aizsardzības slāni daudziem. Microsoft nav apstājies pie sasniegtā, nepārtraukti pilnveidojot Windows drošības sistēmu ar jaunām funkcijām, piemēram, kaitīgās programmatūras noņemšanas rīku, drošas sāknēšanas funkciju, BitLocker šifrēšanu, kā arī drošības moduli TPM (Trusted Platform Module) un virtuālo drošības sistēmu. Šie jaunievedumi kopā veido spēcīgu aizsardzības mehānismu, kas daudziem lietotājiem šķiet pietiekams.

Dati runā paši par sevi: Microsoft Defender priekšā

Aptaujā, kurā piedalījās 34 316 respondentu, skaidri iezīmējās tendence: 60,5% aptaujāto atzina, ka galvenokārt paļaujas uz Microsoft Defender. Vēl iespaidīgāks ir fakts, ka 15,7% respondentu nemaz neizmanto nekādu antivīrusu programmatūru, pilnībā paļaujoties uz operētājsistēmas drošības līdzekļiem. Tikai 24% lietotāju vēl joprojām izmanto trešo pušu antivīrusu programmas.

Starp maksas risinājumiem atsevišķi izceļas Bitdefender, ko izmanto 6,1% respondentu, kam seko Avast ar 2,9% un AVG ar 1%. Tomēr arī pasaulē atzītie maksas produkti kā Norton (1,9%) un McAfee (0,7%) nespēj konkurēt ar iebūvēto risinājumu.

Vai Defender ir neievainojams? Jaunas problēmas un nākotnes izaicinājumi

Microsoft Defender tiek uzskatīts par pietiekami efektīvu, lai nodrošinātu drošību parastam lietotājam. Tomēr nesen atklāta kļūda, kuru demonstrēja lietotājs X yappy, liecina, ka pat visuzticamākais antivīruss var būt pārāk akurāts. Šādi gadījumi atgādina, ka drošības sistēmas vienmēr ir attīstības procesā.

Savukārt straujā mākslīgā intelekta (MI) attīstība rada jaunus izaicinājumus. MI modeļi kļūst arvien spēcīgāki un daudzpusīgāki, spējot radīt ne tikai noderīgu, bet arī kaitīgu kodu. Drošības speciālisti ar bažām vēro MI potenciālu izmantot jaunus veidus, kā apiet esošos drošības risinājumus. Pavisam nesen kāds pētnieks demonstrēja, ka MI spēj radīt kaitīgu programmatūru, kas spēj apiet pat Microsoft Defender.

Šis scenārijs nav vienīgais signāls par potenciālajiem riskiem. Atcerēsimies pērnā gada plašo datorsistēmu kļūmi, kas skāra daudzas organizācijas, radot «zilo nāves ekrānu» un nebeidzamus pārstartēšanas ciklus. Sākotnēji tika domāts, ka vainīgs ir Windows, taču vēlāk noskaidrojās, ka problēmu izraisījis uzņēmumu izmantotais antivīruss - CrowdStrike Falcon Sensor. Šie gadījumi uzsver, cik svarīgi ir ne tikai izmantot drošības risinājumus, bet arī pārliecināties par to uzticamību un savlaicīgu atjaunošanu.