Gripen E ar MI: Pirmoreiz pasaulē MI vadīts iznīcinātājs uzvarēja cilvēku pilotu kaujas simulācijā

Revolucionāri lidojumi: Gripen E ar mākslīgo intelektu pret dzīvu pilotu

Bruņoto spēku tehnoloģiju pasaulē notikusi patiesa revolūcija. Zviedrijas uzņēmums Saab ir paziņojis par vēsturiskiem notikumiem – trīs kaujas lidojumiem, kuros mūsdienīgs iznīcinātājs Gripen E tika vadīts ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību. Šie izmēģinājumi iezīmē pirmo reizi pasaulē, kad MI vadīta lidmašīna piedalījusies kaujas simulācijās tik augstā līmenī. Projekta «Beyond» ietvaros vācu uzņēmuma Helsing izstrādātais MI vārdā «Centaur» tika integrēts sērijveida Gripen E iznīcinātājā. Šie aizraujošie lidojumi norisinājās Zviedrijas civilajā gaisa telpā no 28. maija līdz 3. jūnijam, simulējot kaujas situācijas ārpus vizuālā kontakta zonas. Pilnu projekta finansējumu nodrošina Zviedrijas Aizsardzības materiāltehniskās apgādes pārvalde kā daļu no nacionālās programmas «Nākotnes iznīcinātāju koncepcija».

Kaujas simulācijas ar MI

Izmēģinājumi ietvēra reāllaika kaujas manevrus. Viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem bija misija, kurā MI vadītais Gripen E stājās pretī reālam, cilvēka pilotētam Gripen D iznīcinātājam. Pirmajos divos lidojumos «Centaur» MI sistēma veiksmīgi kontrolēja lidaparāta manevrus un sniedza pilotam signālu par iespējamu «šaušanu». Taču trešajā izlidojumā tika sasniegts jauns līmenis: dinamiska reāllaika datu integrācija un reāla Gripen D izmantošana kā pretinieks. Lai rūpīgi pārbaudītu MI sistēmas noturību un spējas pielāgoties, tika mainīti starta ātrumi, attālumi un mērķu leņķi. Turklāt dažos scenārijos tika apzināti atslēgti vadības kanāli, lai simulētu neparedzētas situācijas un novērtētu MI reakciju. «Centaur» demonstrēja autonomu darbību, precīzi sekojot mērķim, izmantojot lidaparāta sensorus, un veicot atbilstošus korektīvos manevrus. Tas bija iespaidīgi.

Neierobežota adaptācija un milzīgs apmācības apjoms

Visus izmēģinājumus veica ar standarta Saab Gripen E platformu, kas ir nozīmīgi, jo tas nozīmē, ka nebija nepieciešams veidot speciālus izmēģinājumu lidaparātus vai ierobežoties ar militāriem poligoniem. Lidojumi civilajā gaisa telpā apliecina lidaparāta augsto drošības līmeni un protokolu ievērošanu. Pirms šiem reālajiem lidojumiem mākslīgais intelekts tika intensīvi apmācīts simulācijās, kas atveidoja augstas intensitātes gaisa kaujas. Kā atklāja Antuāns Bordess, Helsing MI viceprezidents, «Centaur» ieguva ekvivalentu 50 gadu pilotu pieredzei vien dažu stundu laikā. Kopumā sistēma ir izturējusi vairāk nekā 500 000 simulētu lidojumu stundu. Šīs masīvās apmācības rezultātā MI izstrādāja virkni jaunu taktiku un pat atklāja nekonvencionālas kaujas shēmas. Apmācība tika speciāli pielāgota mūsdienu gaisa kauju prasībām, koncentrējoties uz uzticamu manevru izpildi, mērķu prioritizēšanu un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Integrācija un nākotnes vīzija

Darbības laikā MI programmatūra tika uzstādīta, neradot nekādu ietekmi uz kritiskajām lidojuma sistēmām un to sertifikāciju. Pīters Nīlssons, Saab Aeronautics pieredzes programmu vadītājs, uzsvēra, ka projekta integrācija lidaparātā sākās 2025. gada martā, bet pirmais lidojums notika jau astoņas nedēļas vēlāk. Tas liecina par neticami ātru attīstības ciklu. Svarīgi ir tas, ka MI programma nebija atkarīga no atsevišķa autonomā procesora, bet gan pilnībā integrēta avioņikas infrastruktūrā, tieši sadarbojoties ar sensoriem, lidojuma vadības sistēmām un sakaru aprīkojumu. Šāda pieeja ļāva komandai ātri atjaunināt programmatūru un testēt izmaiņas gaisā īsos laika posmos. Saab galvenais mērķis bija ātri ieviest MI esošajos lidaparātos, nevis gaidīt jaunu paaudzes iznīcinātāju radīšanu. Saab inovāciju direktors Markus Vānts, kurš pats piedalījās vienā no izmēģinājumu lidojumiem, atzīmēja, ka MI uzvedība bija paredzama. Tā efektīvi izmantoja visas lidaparāta iespējas, nepārsniedzot ekspluatācijas ierobežojumus un nezaudējot sakarus. Interesanti, ka dažās situācijās MI demonstrēja radošas taktikas, līdzīgas cilvēku pilotu izmantotajām, piemēram, veicot «fiktīvus raķešu mērķējumus». Vānts gan norāda, ka, lai gan pilotiem joprojām ir sava loma, viņu priekšrocības pret MI sarūk. Viņš uzsver, ka MI spēja ātri apstrādāt jaunus scenārijus liek aizdomāties par cilvēka adaptivitātes nākotni. Pašlaik Saab un Helsing rūpīgi analizē iegūtos datus un plāno turpmākus «Centaur» sistēmas darbības uzlabojumus. Lai gan precīzi termiņi operatīvajai integrācijai vēl nav izziņoti, uzņēmumi apstiprinājuši, ka papildu lidojumi notiks jau 2025. gadā. Šis ir jauns sākums militārajā aviācijā.