Latvijas un Polijas sadarbības diena Rīgā: Polijas piemērs militārās industrijas izaugsmei un Latvijas iespējas

Latvijas un Polijas ciešāka sadarbība drošības jomā

Rīgā, Dailes teātrī, 14. janvārī notika augsta līmeņa konference “Latvijas–Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena”. Pasākumā pulcējās politikas veidotāji, militārie eksperti, drošības politikas pētnieki un aizsardzības industrijas pārstāvji no abām valstīm, lai apspriestu reģionālās drošības stiprināšanu, militāro sadarbību un kopīgu industrijas projektu attīstību. Konference uzsvēra abu valstu likteņu ciešo saistību, atgādinot, ka Latvijas un Polijas spēks un neatkarība vēsturiski ir bijuši savstarpēji saistīti.

Polijas Republikas vēstniecības Latvijā pilnvarotais lietvedis Tomašs Serotičs atzīmēja abu valstu sadarbības vēsturisko pamatu, norādot, ka poļu un latviešu karavīri 1920. gadā cīnījās kopā, un bez Polijas atbalsta Latvijas robežas šodien varētu izskatīties citādi. Viņš uzsvēra, ka Polijas praktiskais ieguldījums Latvijas aizsardzībā ir nozīmīgs, pieminot aptuveni 250 poļu karavīrus, kas dien NATO daudznacionālajā brigādē Ādažos, kā arī regulāro dalību Baltijas gaisa telpas patrulēšanā ar F-16 iznīcinātājiem. Serotičs arī norādīja uz Polijas straujo attīstību, tās ekonomikai sasniedzot viena triljona ASV dolāru apjomu un aizsardzībai atvēlot gandrīz 5% no IKP. Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds pievienojās šim vēstījumam, uzsverot, ka Latvijas un Polijas sadarbība ir īpaši nozīmīga NATO valstīm ar kopīgiem drošības izaicinājumiem pie austrumu robežas.

Polijas militārās industrijas izrāviens un tā potenciāls Latvijai

Paneļdiskusijā tika dziļāk aplūkota Polijas militārā un industriālā izaugsme, kā arī tās potenciāls Latvijas drošības un ekonomiskās noturības stiprināšanai. Polija pēdējos gados strauji palielinājusi aizsardzības izdevumus, kļūstot par vienu no lielākajām NATO dalībvalstīm, kas tērē visvairāk aizsardzībai attiecībā pret IKP. Līdz 2025. gadam Polijas aizsardzības izdevumi sasnieguši gandrīz 5% no IKP, īpaši strauji augot kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Saeimas deputāts Māris Kučinskis norādīja, ka Eiropas drošības politikas smaguma centrs pārvietojas uz Centrāleiropu un Austrumeiropu, un Polijas piemērs apliecina, ka aizsardzības politika nav atdalāma no ekonomiskās izaugsmes un rūpniecības attīstības.

Latvijai ir potenciāls iesaistīties Eiropas drošības piegāžu ķēdēs, izmantojot savu industriālo kapacitāti, specializēto komponenšu ražošanu, uzturēšanas pakalpojumus un divējāda lietojuma tehnoloģijas. Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds norādīja, ka Latvija sevi mērķtiecīgi veido kā bezpilota tehnoloģiju un autonomo sistēmu centru, izveidojot Autonomo sistēmu kompetences centru, plašus testēšanas poligonus un 5G testēšanas vidi. Tiek uzsvērts, ka Latvijas un Polijas reģiona ekonomiskais un tehnoloģiskais potenciāls ir lielāks nekā Krievijai, kas ilgtermiņā dod priekšrocības.

Latvijas stratēģija militārās industrijas attīstībai

Latvijas valdība ir apstiprinājusi “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.–2036. gadam”, kas paredz līdz 2028. gadam dubultot, bet līdz 2036. gadam trīskāršot vietējās militārās industrijas piegādes Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Stratēģijas mērķis ir reaģētspējīga, konkurētspējīga, inovētspējīga un noturīga aizsardzības industrija, kas stiprina NBS spēju izpildi un minimizē piegāžu drošības riskus. Tiek plānots attīstīt vietējo ražošanas jaudu, veicināt pētniecību un attīstību, kā arī veidot stratēģiskās rezerves. Lai palīdzētu militārās ražošanas industrijai, tiek iecerēts ieviest “zaļo koridoru” un mazināt birokrātiskos šķēršļus. Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra, ka aktīva, konkurētspējīga un inovatīva vietējā aizsardzības industrija ir Latvijas un Eiropas bruņošanās mugurkauls.

Polijas loma Eiropas drošības arhitektūrā

Polija kļūst par Eiropas drošības smaguma centru, un tai ir būtiska loma drošības piegāžu ķēžu stiprināšanā. Valsts ir strauji palielinājusi aizsardzības izdevumus, atvēlot teju 5% no IKP, un aktīvi iesaistās NATO un ES drošības iniciatīvās. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis un Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir vienisprātis, ka abu valstu ciešā sadarbība ir nepieciešama, lai stiprinātu Baltijas jūras reģiona aizsardzības spējas un drošību pret kopīgiem draudiem, piemēram, Krievijas hibrīddraudiem un migrācijas instrumentalizāciju.

Polija ar savu industriālo potenciālu un stratēģisko atrašanās vietu spēj stiprināt visas Eiropas drošību. Aizsardzības politika tiek cieši saistīta ar ekonomisko izaugsmi un rūpniecības attīstību, kas ir modelis, ko Latvija varētu sekot. Polija arī aktīvi meklē veidus, kā segt daļu savu aizsardzības izmaksu no Eiropas Savienības budžeta, pamatojot to ar savu lomu ES ārējās robežas apsargāšanā.

Secinājumi un nākotnes perspektīvas

Konference “Latvijas–Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena” uzsvēra abu valstu kopīgo vēsturi un nepieciešamību ciešāk sadarboties, lai stiprinātu reģionālo drošību un ekonomisko noturību. Polijas veiksmīgais modelis militārās industrijas attīstībā sniedz Latvijai iespēju mācīties un integrēties Eiropas drošības piegāžu ķēdēs. Latvijas valdības pieņemtā Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija liecina par apņemšanos attīstīt vietējo militāro rūpniecību un inovācijas. Turpmāka sadarbība ar Poliju šajā jomā varētu nodrošināt gan drošības garantijas, gan ekonomisko izaugsmi abām valstīm.