Rīga: +6.3°С
Pirmoreiz vēsturē: mākslīgais intelekts pārņem Gripen E vadību kaujas simulācijās pret cilvēku
Saab ir vēsturiskā brīdī paziņojis par veiksmīgiem trīs izmēģinājuma kaujas lidojumiem, kuros mākslīgais intelekts (MI) vadīja modernu Gripen E iznīcinātāju. Šis ir pirmais zināmais gadījums, kad MI vadīts lidaparāts piedalījies kaujas simulācijās progresīvā vidē, tieši stājoties pretī pilotam cilvēkam. Projekta "Beyond" ietvaros, Vācijas uzņēmuma Helsing izstrādātais MI algoritms "Centaur" tika veiksmīgi integrēts sērijveida ražošanas Gripen E iznīcinātājā.
Mākslīgā intelekta kaujas spējas pārbaudītas reālā laikā
Lidojumi norisinājās Zviedrijas civilajā gaisa telpā no 28. maija līdz 3. jūnijam, un tajos tika simulētas kaujas situācijas ārpus vizuālā kontakta distances. Lai gan MI neuzņēmās tiešu fizisku darbību, tā vadītā misija bija pilnvērtīga kaujas simulācija. "Centaur" MI sistēma ne tikai vadīja lidaparātu manevru veikšanā, bet arī sniedza signālu par šāviena veikšanu. Trešajā izmēģinājumā tika integrēta reālā laika datu plūsma, un par pretinieku tika izmantots īsts Gripen D iznīcinātājs ar pilotu cilvēku uz borta. Lai pārbaudītu MI sistēmas noturību un spēju pielāgoties, tika mainīti starta ātrumi, attālumi un mērķu trajektoriju leņķi, dažos scenārijos atslēdzot arī vadības kanālus.
Autonomā darbība un nepārspējama treniņu pieredze
MI "Centaur" darbojās autonomi, izmantojot lidaparāta sensorus mērķa uzskaitei un veicot atbilstošus manevrus, lai pielāgotos situācijai. Šie izmēģinājumi tika veikti ar standarta Saab Gripen E platformu, novēršot nepieciešamību pēc speciāliem izmēģinājumu lidaparātiem vai militāro poligonu ierobežojumiem. Lidaparātu drošība tika apliecināta ar lidojumiem civilajā gaisa telpā. Pirms šiem izmēģinājumiem, MI tika intensīvi apmācīts augstas intensitātes gaisa kauju simulācijās. Kā norādījis Helsing MI viceprezidents Antuāns Bordess, "Centaur" ieguvis ekvivalentu 50 gadu pilotu pieredzei vien dažu stundu laikā, veicot vairāk nekā 500 000 simulēto lidojumu stundu. Apmācību laikā MI izstrādājis unikālas taktikas un atklājis netradicionālus kaujas manevru modeļus, īpaši pielāgotus mūsdienu gaisa kauju prasībām, akcentējot manevru drošumu, mērķu prioritizēšanu un spēju pielāgoties.
Ātra integrācija un nākotnes perspektīvas
MI programmatūra tika integrēta bez jebkādas ietekmes uz kritiski svarīgu lidojuma sistēmu sertifikāciju. Saab Aeronautics progresīvo programmu vadītājs Pīters Nīlsons atklāja, ka integrācija sākta vien 2025. gada martā, bet pirmais lidojums notika pēc astoņām nedēļām. MI nebija izvietots atsevišķā autonomā procesorā, bet gan tieši integrēts lidaparāta avionikas infrastruktūrā, mijiedarbojoties ar sensoriem, lidojuma vadības sistēmām un sakaru aprīkojumu. Tas nodrošināja komandai iespēju operatīvi atjaunināt programmatūru un testēt izmaiņas lidojuma laikā īsos ciklos. Saab mērķis ir ātri integrēt MI esošajos lidaparātos, negaidot jaunu modeļu izstrādi. Saab inovāciju direktors Markuss Vands, kurš piedalījās vienā no izmēģinājuma lidojumiem, atzina, ka MI uzvedās paredzami, pilnībā izmantojot lidaparāta potenciālu, nepārsniedzot ekspluatācijas robežas un nezaudējot sakarus. Dažās situācijās MI pielietoja pat radošas taktisko manevru kombinācijas, līdzīgas tām, ko demonstrē cilvēkpiloši, tostarp izmantojot viltus raķešu palaišanas simulācijas. Vands prognozē, ka, lai gan piloti saglabās savu lomu, viņu priekšrocības pret MI mazināsies, un cilvēku spēja ātri apstrādāt jaunus scenārijus rada jautājumus par cilvēka adaptīvo spēju nākotnē. Pašlaik Saab un Helsing rūpīgi analizē iegūtos datus un plāno tālākus uzlabojumus "Centaur" sistēmas darbībā. Lai gan nav izziņoti operatīvās integrācijas termiņi, apstiprināts, ka papildu lidojumi notiks arī 2025. gada laikā.
Sekojiet mums līdzi: