Rīga: +3.4°С
No pagrabstāvas līdz kara lidmašīnām: ArduPilot programma maina pasauli
Interneta telpā svētdien plašu rezonansi guva videoieraksti, kuros redzams, kā Ukrainas droni veiksmīgi iznīcina stratēģiskos Krievijas aviācijas spēkus. Visur bija manāma uzraksts ArduPilot, un šīs programmatūras veidotāji ar sajūsmu vēroja notiekošo. Atklātā pirmkoda programmatūra, kas sākotnēji izstrādāta amatieru bezpilota lidaparātiem, ir kļuvusi par etalonu tam, kā entuziasma vadīti projekti spēj būtiski ietekmēt pasauli. Šī pati programmatūra vadīja uzbrukumu, kura rezultātā tika iznīcināti Krievijas stratēģiskie tālās darbības bumbvedēji.
„Tas ir ArduPilot, ko pirms 18 gadiem palaidu no sava pagrabstāva. Tās ir neprātīgas lietas,” komentējot uzbrukuma video vietnē LinkedIn, raksta viens no programmas radītājiem Kriss Andersons. Savā X (agrāk Twitter) ierakstā viņš minēja arī programmatūras līdzautorus Hordi Muņosu un Džeisonu Šortu. Pēdējais arī dalījās savās emocijās: „Es nekad dzīvē nebūtu paredzējis tādu rezultātu. Es vienkārši vēlējos radīt lidojošus robotus. … Uz ArduPilot bāzētie droni tikko iznīcināja pusi Krievijas stratēģisko bumbvedēju flotes.”
Programmas dzimšana un attīstība
Atklātā pirmkoda programmatūra savu nosaukumu ieguva no Arduino mikrokontrolleriem, kuriem tā sākotnēji tika izstrādāta. Tās stāsts aizsākās 2007. gadā, kad Kriss Andersons uzsāka vietni DIYdrones.com un izveidoja pirmo autonomo bezpilota lidaparātu no Lego Mindstorms komplekta. Divus gadus pēc Andersona drona lidojuma, drona pilots Hordi Muņoss uzvarēja autonomo dronu sacensībās ar nelielu autopilota vadāmu helikopteru. Muņoss un Andersons vēlāk dibināja 3DR, vienu no pirmajām patērētāju dronu ražošanas kompānijām, un 2009. gadā izlaida pirmās ArduPilot versijas.
Nākamo desmit gadu laikā ArduPilot turpināja attīstīties, pateicoties Muņosa, Andersona, Šorta un neskaitāmu citu dronu entuziastu ieguldījumam. Šī atklātā programmatūra ir bez maksas un ļauj jebkuram to modificēt dažādiem mērķiem. Tā ir saderīga ar pašdarinātiem droniem, spēj attēlot kartes ar GPS piekļuvi, ļauj izveidot ceļa punktus un sniegt komandas bezpilota lidaparātam.
Tehniskā nozīme un ētiskās dilemmas
Pat ja GPS un autopilots nav pieejami, programmatūra nodrošina citas funkcijas. Tā spēj automātiski stabilizēt dronu gaisā, ļaujot pilotam koncentrēties uz nākamo mērķi. Piloti var pārslēgt dronu uz „barāžēšanas” režīmu, kā arī izmantot drošības funkcijas, kas uztur bezpilota lidaparātu gaisā, ja tiek zaudēts signāls.
Viens no izstrādātājiem, runājot par attieksmi pret notiekošo vietnē /r/ArduPilot, uzsvēra, ka viņus interesē tikai tehniskā puse, atsakoties komentēt militāri politiskos un morālos aspektus. „ArduPilot projekts par šādu izmantošanu uzzina ne pirmo reizi, un, iespējams, ne arī pēdējo. Mēs nekomentēsim savu pozīciju, mūsu mērķis ir nodrošināt labākos rīkus jūsu drošai pārvietošanai. Tāda ir mūsu misija. Pārējais ir ANO vai citu organizāciju ziņā, kas nodarbojas ar ētikas jautājumiem.”
ArduPilot projekta rīcības kodekss ietver izstrādātāju apņemšanos „apzināti neatbalstīt un neveicināt ArduPilot sistēmu pārvēršanu par ieročiem.” Tomēr programma nav paredzēta pārdošanai, un kodekss nav galalietotāja licences līgums vai juridisks ierobežojums.
Saskaņā ar atklāto avotu pētījumu datiem, Ukrainas droni tika vadīti, izmantojot Krievijas mobilos tīklus un pie Raspberry Pi plates pieslēgtu modemu. ArduPilot autonomie režīmi palīdzēja operatoriem kompensēt sakaru aiztures un zudumus uzbrukuma laikā.
Sekojiet mums līdzi: