Aizsardzības dienestā obligātā kārtā iesaukto veselības šķēršļi pārsvarā psiholoģiski

Veselības stāvokļa atšķirības

Saskaņā ar nesenajiem datiem, Valsts aizsardzības dienesta (VAD) brīvprātīgo dalībnieku veselības stāvoklis ir ievērojami labāks nekā tiem, kuri obligātā kārtā ir iesaukti. Šis fakts raisa jautājumus par veselības pārbaudes un psiholoģiskā stāvokļa nozīmi obligātajā dienestā.

Pārsvarā psiholoģiskie šķēršļi

Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vadītājs Kristers Grauze intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka galvenie veselības šķēršļi, ar ko saskaras obligātā kārtā iesauktie, ir psiholoģiska rakstura problēmas. Tas norāda uz nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību psiholoģiskajai sagatavotībai un atbalstam, kamēr potenciālie kandidāti gatavojas dienestam.

Psaudo- veselības jautājumi

Kā norāda eksperti, psiholoģiskās problēmas var var izpausties dažādās formās, tostarp trauksmes, depresijas un citu garīgu saslimšanu veidā, kas var ietekmēt potenciālo karavīru spēju pildīt dienesta pienākumus. Šie skaudri dati liecina par nepieciešamību uzlabot garīgās veselības atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu, ka visi iesauktie var veiksmīgi pielāgoties militārā dienesta prasībām.

Nākotnes perspektīvas

Aizsardzības ministrija plāno turpmāk strādāt pie psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanas un veselības pārbaudes procesu uzlabošanas, lai samazinātu psiholoģisko barjeru skaitu, ar ko sastopas obligāti iesauktie. Turpmāk ir svarīgi vērst sabiedrības uzmanību uz šo jautājumu un strādāt pie atbilstošu resursu izveides, kas varētu palīdzēt jauniem cilvēkiem veiksmīgi tikt galā ar psiholoģiskajām problēmām, pirms viņi uzsāk savu karjeru aizsardzības dienestā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz Diena portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit