Aptauja: Latvijas sabiedrības atbalsts Ukrainai un kara bēgļiem sarūk

Atbalsta samazināšanās tendences

Latvijas sabiedrības atbalsts Ukrainai un kara bēgļiem šogad ir ievērojami samazinājies. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kas iegūti, veicot SKDS aptauju, tikai aptuveni trešā daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju ir ziedojusi līdzekļus vai sniegusi palīdzību Ukrainai. Šī statistika liecina par kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem kara gadiem, kad atbalsta līmenis bija daudz augstāks.

Nepietiekams atbalsts un pieaugošs bezdarbības līmenis

Turklāt ir novērojams pieaugums to cilvēku skaitā, kuri pēdējā gada laikā nav snieguši nekādus ieguldījumus, atbalstot Ukrainu. Šī tendence pārsteidz, ņemot vērā iepriekšējo gadu atbalsta sniegšanas entuziasmu. Līdz ar to rodas jautājums – vai sabiedrības interese par Ukrainas jautājumiem ir zudusi, vai arī ir citi faktori, kas ietekmē atbalsta samazināšanos?

Iemesli atbalsta zudumam

Atbalsta samazināšanos iespējams skaidrot ar vairākiem faktoriem. Vairākas iedzīvotāju grupas varētu būt nogurušas no nepārtrauktā kara ziņu plūsmas un krīzes stāvokļa. Tāpat var pievērst uzmanību ekonomiskajām grūtībām, kas skārušas daudzus Latvijas mājsaimniecības, liekot cilvēkiem pievērst uzmanību savām finansēm un vajadzībām, nevis ārējām problēmām.

Sabiedrības nostāja un nākotnes prognozes

Šādas tendences var negatīvi ietekmēt Latvijas valdības politikā un sabiedrības attiecībā uz atbalstu Ukrainai. Iespējams, ka nepieciešama jauna pieeja, lai atgādinātu par nepieciešamību sniegt atbalstu kara skartajām valstīm. Arī dažādas kampaņas un pasākumi, kas veicinātu solidaritāti un izpratni par Ukrainas situāciju, varētu palīdzēt atjaunot sabiedrības interesi un atbalsta līmeni. Latvija jāparāda ne tikai kā valsts, kas palīdz saviem ģeopolitiskajiem partneriem, bet arī kā solidāra sabiedrība, kas atbalsta tos, kas cietuši no kara.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit