Baltijas valstu zemkopības ministri vienojas par kopīgām prasībām nākamajam ES plānošanas periodam

Baltijas valstu ministru vienošanās

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri nesen vienojušies par kopīgām prasībām nākamajam Eiropas Savienības plānošanas periodam. Šī vienošanās ir solis uz priekšu, lai aizstāvētu Baltijas valstu zemnieku intereses un nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību reģionā.

Zemāki tiešmaksājumi

Viens no galvenajiem apspriestajiem jautājumiem bija zemāki tiešmaksājumi, ar kuriem saskaras Baltijas valstu zemnieki salīdzinājumā ar citiem Eiropas Savienības reģioniem. Ministri uzsvēra, ka, lai nodrošinātu konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, nepieciešams palielināt tiešmaksājumus. Tas ir īpaši svarīgi noturīgākai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.

Birokrātiskā sloga samazināšana

Ministri arī pievērsās jautājumam par birokrātisko slogu, kas saistīts ar dažādu prasību izpildi. Viņi norādīja, ka liekās administratīvās procedūras apgrūtina lauksaimnieku darbu un var ietekmēt viņu spējas pilnībā izmantot pieejamos resursus. Tāpēc ir nepieciešama efektīvāka un vienkāršāka pieeja prasību izpildei, lai atbalstītu Baltijas lauksaimniecības attīstību.

Secinājumi un nākotnes plāni

Baltijas valstu zemkopības ministru vienošanās ir nozīmīgs solis nākotnē, un tās mērķis ir ne tikai aizstāvēt zemnieku intereses, bet arī uzlabot lauksaimniecības nozares konkurētspēju. Nākamajos mēnešos plānots turpināt sarunas ar Eiropas Savienību, lai nodrošinātu, ka Baltijas valstu prasības tiks iekļautas nākamajā lauksaimniecības politikas plānošanas periodā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit