Bērnunama bērni nav nabadziņi. Saruna ar brīvprātīgajām, kas dodas viņus satikt

Brīvprātīgā darba nozīme

Bērnunama bērni Latvijas sabiedrībā bieži tiek uztverti kā nabadziņi, kuriem trūkst daudz un kuriem nepieciešama žēlastība. Taču Sandra Baltruska, kas jau gandrīz desmit gadus darbojas kā brīvprātīgā bērnunamā, uzsver, ka šiem bērniem ir ļoti daudz, kas piedāvājams. "Var šķist – šiem bērniem daudz kā trūkst, bet tad, kad mēs ejam pa zemes ceļu gar mežiem uz ezeru, ir sajūta, ka mums pieder visa pasaule," viņa dalās savās sajūtās par darbu ar bērniem, kuri dzīvo ārpus ģimenēm.

Ģimenes un brīvprātīgais darbs

Savukārt Evita Solorsano-Rohasa, četru bērnu mamma, acīmredzot sastapusies ar apkārtējo neizpratni – "Vai tad ar saviem bērniem nepietiek?" Nolēmusies tomēr turpināt doties uz bērnunamu, viņa kopā ar saviem bērniem piedalās šajā svarīgajā darbā, radot lielisku piemēru, kā ģimenes var iesaistīties sabiedrības labā.

Pārbaudes laiks un pašaizliedzība

Aija Gēliņa, jauna brīvprātīgā, atzīst, ka beidzot pēc gada ir izturējusi sev uzlikto "pārbaudes laiku". Sākotnēji viņa nav bijusi pārliecināta, vai brīvprātīgais darbs ar bērniem būs spējīgs viņu piepildīt. Tomēr, gūstot pieredzi un sapratni par šo bērnu pasauli, Aija ir atradusi savu vietu un jēgu šajā darbā.

Secinājumi un aicinājums

Šīs brīvprātīgās sievietes pieredzes stāsti parāda, ka bērnunamu bērni nav nabadziņi, bet gan bērni ar sapņiem, cerībām un potenciālu. Iesaistoties šajā darbā, ikviens var sniegt vairāk nekā tikai materiālus labumus – viņi var sniegt mīlestību, atbalstu un pārliecību, ka bērni ir pelnījuši iespēju izpaust savu individualitāti un dzīvot laimīgu dzīvi. Aicinām ikvienu – vai esat ģimenes cilvēks vai vienkārši kāds, kuram interesē atbalstīt bērnus – pievienoties brīvprātīgo kustībai un doties kādā neparastā ceļojumā, kas var mainīt ne tikai bērnu, bet arī jūsu pašu dzīvi.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit