Fico ignorē Eiropas brīdinājumus un sola godināt Sarkanās armijas "atbrīvotājus" Maskavā

Fico reaģē uz ES aicinājumiem

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico otrdien izteica niknu reakciju uz Eiropas Savienības (ES) augstās ārējās un drošības politikas pārstāves Kajas Kallasas aicinājumu ES valstu līderiem neapmeklēt 9. maija parādi un citus pasākumus Maskavā. Fico pilsētā Bratislavā pauda neatlaidību un norādīja, ka viņš neplāno sekot Briseles norādījumiem, kas saistīti ar Krievijas atbrīvotāju godināšanu.

Sarkanās armijas "atbrīvotāji" Maskavā

Fico paziņoja, ka viņam ir svarīgi godināt Sarkanās armijas lomu Otrajā pasaules karā, tiem brīvprātīgajiem, kas piedalījās okupācijā, un apzīmējot viņus par "atbrīvotājiem". Prezidents ir apņēmies piedalīties pasākumos, kas notiks Maskavā 9. maijā, kad tiek svinēta Uzvaras diena, kas Krievijā ir nozīmīgs notikums, kam pievērš uzmanību ne tikai valsts mērogā, bet arī visā pasaulē.

Politiskā spriedze un starptautiskā reakcija

Šādas Fico paziņojumu dēļ starptautiskajā arēnā ir radusies liela spriedze, jo ES dalībvalstu amatpersonas uzsver, ka turpmākie politiskie lēmumi attiecībā uz Krieviju ir jāpieņem, ņemot vērā agresīvo rīcību Ukrainā. Fico pozīcija kalpo kā izaicinājums ES vienotībai un izsauc bažas par Slovākijas attiecībām ar Rietumvalstīm.

Fico un viņa politika

Pēdējo gadu laikā Fico ir iesaistījies diskusijās par to, kā attiecības ar Krieviju var mainīties, it īpaši pirms gaidāmajām vēlēšanām. Premjerministrs ir izteicis vēlmi atjaunot Slovākijas tradicionālās saites ar Maskavu, neraugoties uz plašām Eiropas Savienības sankcijām un brīdinājumiem par Krievijas agresiju. Tāpēc šādas nostājas pieņemšana saistībā ar Sarkanās armijas godināšanu var kalpot kā populistiska stratēģija, lai nostiprinātu viņa atbalstu iekšējā politikā.

Secinājums

Fico attieksme pret Eiropas Savienības norādījumiem un viņa solījums godināt Sarkanās armijas "atbrīvotājus" var radīt nopietnas sekas ne tikai Slovākijai, bet arī plašākā Eiropas kontekstā. Šis politiskais lēmums uzsver šķelšanos starp Rietumu un Austrumu vīzijām par vēsturi un nākotni, kā arī izaicina ES apņemtību nostiprināt solidaritāti pret Krievijas agresiju.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LA portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit