Igaunijā stājas spēkā likums, kas turpmāk liegs balsstiesības trešo valstu pilsoņiem

Igaunijā stājas spēkā jaunais likums par balsstiesībām

Igaunijas prezidents Alars Kariss ir izsludinājis parlamenta apstiprinātos konstitūcijas grozījumus, kas ievieš būtiskas izmaiņas balsstiesību jomā. Saskaņā ar šo likumu trešo valstu pilsoņiem, tostarp Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turpmāk būs liegts piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Nepilsoņu situācija

Interesanti, ka Igaunijas nepilsoņi, kuri pirms tam varēja piedalīties vēlēšanās, joprojām varēs balsot šā gada pašvaldību vēlēšanās. Tomēr likums nosaka, ka pēc šī balsojuma arī viņi zaudēs savas balsstiesības, kas rada plašas diskusijas sabiedrībā par iekļaujošu demokrātiju un pilsoniskajām tiesībām.

Sabiedrības reakcija

Jaunais likums ir izsaucis dažādas reakcijas gan Igaunijā, gan ārvalstīs. Daži to sveic kā soli pretī skaidrākai un vienotākai valsts politikai, savukārt citi uzskata, ka šādas izmaiņas varētu radīt sociālo spriedzi un konfliktiem ar minoritātēm. Iedzīvotāji ir dalījušies savās domās sociālajos tīklos un citās platformās, uzsverot, ka ir nepieciešama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Nākotnes perspektīvas

Šī likuma īstenošanas sekas vēl tikai redzamas, taču ir skaidrs, ka tas ietekmēs Igaunijas politisko ainavu un pilsonisko sabiedrību. Ar šo izmaiņu pieņemšanu, Igaunija uzsver savu nostāju attiecībā uz migrācijas jautājumiem un pilsoniskajām tiesībām, kas radīs ilgtermiņa sekas valsts varas struktūrā un iedzīvotāju attiecībās.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit