Igaunijas prezidents neizsludina likuma grozījumus, kas liktu pareizticīgo baznīcai saraut saites ar Maskavas patriarhātu

Igaunijas prezidenta paziņojums

Igaunijas prezidents Alars Kariss ceturtdien paziņoja, ka ir pieņemts lēmums neizsludināt Baznīcu un draudžu likuma grozījumus. Šie grozījumi paredzēja, ka Igaunijas Kristīgā pareizticīgā baznīca varētu pārtraukt saites ar Maskavas patriarhātu.

Groza likuma mērķis

Minētie likuma grozījumi tika pieņemti Igaunijas parlamentā ar mērķi stiprināt valsts neatkarību un samazināt ārējo ietekmi, ko nodrošina Maskavas patriarhāts. Šāds solis tika uzskatīts par nepieciešamu, lai veicinātu Latvijas pareizticīgo baznīcu atbilstību vietējām tradīcijām un Igaunijas likumiem.

Parlamenta lēmums un sabiedrības reakcija

Parlamenta pieņemtie grozījumi saņēma sadalītu atbalstu, radot diskusijas sabiedrībā par baznīcas lomu un ietekmi Igaunijas politikā. Daudzi atbalstīja likuma grozījumus kā nepieciešamu soli pret Krievijas ietekmi, taču citi uzsvēra, ka šādas izmaiņas varētu izraisīt pārdalīšanu baznīcas iekšējās struktūrās.

Nākamie soļi

Tagad, pēc prezidenta lēmuma, likuma grozījumi būs atgriezti otrreizējai caurlūkošanai. Tas nozīmē, ka Igaunijas Saeimai būs jāveic papildu diskusijas un jāizvērtē iespējamās sekas un alternatīvas. Prezidents Kariss uzsvēra, ka dialogs ir svarīgs, lai rastu risinājumu, kas apmierinātu visas iesaistītās puses.

Noslēgumā

Igaunijas Kristīgās pareizticīgās baznīcas attiecības ar Maskavas patriarhātu paliek aktuālas un problemātiskas. Jautājums par aicinājumu saraut šīs saites ir vēl arvien nenoteikts, un sabiedrība ir gatava turpināt diskusiju par nākotnes virzieniem.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit