«Ilgu tramvajs» atkal pietur Nacionālajā teātrī. Saruna ar Maiju Doveiku un Aleksandru Tomasu Matjussonu

Atgriešanās pie klasikas

Pēc teju 60 gadu pauzes Latvijas Nacionālajā teātrī atkal ir iespēja izbaudīt «Ilgu tramvaju». Šī leģendārā izrāde, kas pirmo reizi tika izrādīta 1969. gadā, tika apbalvota ar skatītāju atzinību un priecēja tos 12 sezonu garumā. Režisora Alfrēda Jaunušana veidotā pirmizrāde ieguva karstas atsauksmes, tomēr laiks ir mainījies, un tagad uz skatuves stājas jaunākais teātra iestudējums, kuru veido režisors Pēteris Krilovs un talantīga jaunā aktieru paaudze.

Jaunais skatījums uz pazīstamo stāstu

Pēteris Krilovs, runājot par savu versiju, atzīstas, ka «Ilgu tramvajs» ir vairāk nekā tikai stāsts par attiecībām; tas ir sociāls trilleris, kas atklāj dziļākas cilvēku attiecību nianses un ikdienas izaicinājumus. “Vēlos, lai skatītāji justu karstumu un emocionālo spriedzi, kas caurstrāvo šo darbu,” stāsta Krilovs. Arī jaunie aktieri, kas piedalās izrādē, ir ieguvuši jaunu pieeju katras lomas atveidošanai, piedāvājot skatītājiem spilgtu un mūsdienīgu skatījumu uz klasiku.

Intervija ar Maiju Doveiku un Aleksandru Tomasu Matjussu

Piedāvājam sarunu ar aktrisi Maiju Doveiku un aktieri Aleksandru Tomasu Matjussu, kuri katrs atveido svarīgas lomas jaunajā iestudējumā. Maija Doveika uzsver, ka šī izrāde ir unikāla iespēja pārskatīt ne tikai pašu stāstu, bet arī to, kā cilvēki savā starpā mijiedarbojas: “Mēs visi esam reiz bijuši tādā pozīcijā, kur jūtamies zaudējuši. Iespējams, tieši tas ir iemesls, kāpēc šis stāsts ir tik aktuāls arī šodien.” Savukārt Aleksandrs atklāj, kā viņa varoņa personāža izpratne ir mainījusies, strādājot pie izrādes: “Mans varonis ir ļoti komplekss, un, gatavojoties lomai, nācās aplūkot ne tikai viņa rīcību, bet arī motīvus, kas stāv aiz tā. Ir svarīgi saprast, kā šīs emocijas varēja ietekmēt viņu lēmumus.”

Skatītāju sagaidīšana

Jau drīz skatītājiem būs iespēja apmeklēt šo emocionāli bagāto izrādi Nacionālajā teātrī. «Ilgu tramvajs» ne tikai atjauno starptautiski atzīts stāstu, bet arī piedāvā jaunu iespēju iegremdēties vides un laika situācijās, kas ir pazīstamas, bet vienlaikus pārsteidzošas. Krilovs, Doveika un Matjuss apliecina, ka teātris ir dzīvība, kas spēj attīstīties un atnest jaunas interpretācijas, kas ir svarīgas visām paaudzēm.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit