IZM rosina aizliegt iegūt izglītību Krievijā un Baltkrievijā

Izglītības likuma grozījumi

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izteikusi priekšlikumu papildināt Izglītības likumu ar jaunu regulējumu, kurš noteiktu aizliegumu iegūt izglītību Krievijas un Baltkrievijas izglītības iestādēs. Šāds solis tika paziņots Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā piedalījās IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis no Jaunās Vienotības (JV).

Motivācija aizliegumam

Aizlieguma galvenais mērķis ir nodrošināt nacionālās drošības interesēs. Saskaņā ar IZM paziņojumu, izglītība Krievijā un Baltkrievijā var veicināt ideoloģisko ietekmi un tādējādi apdraudēt Latvijas valsts pamatprincipus. Daugavietis norādīja uz nepieciešamību stiprināt Latvijas identitāti un novērst potenciālo kaitējumu, ko var radīt izglītība, kas iegūta agresoru valstīs.

Sabiedrības reakcija

Priekšlikums jau izsaucis plašu sabiedrības diskusiju. Daļa sabiedrības atbalsta IZM iniciatīvu, uzskatot to par nepieciešamu soli, lai pasargātu Latvijas jaunatni no iespējamām propaganda sekām. Savukārt citi pauduši bažas par iespēju ierobežot studentu brīvību izvēlēties savu izglītību un apgūt dažādas valodas, ieskaitot krievu valodu.

Nākošie soļi

Tagad, kad šis priekšlikums ir izteikts, Saeimā tiks sākta diskusija par tā tālāko virzību. Plānots, ka iecerēto likuma grozījumu izskatīšana notiks nākamajās nedēļās, un ir gaidāms, ka komisija aicinās uzklausīt ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem, lai noskaidrotu viedokļus par šiem grozījumiem.

Secinājumi

Aizliegums iegūt izglītību Krievijā un Baltkrievijā ir pretrunīgs jautājums, kas skar ne tikai izglītības jomu, bet arī plašākas sociālās un politiskās jomas. Lai gan tas var veicināt Latvijas nacionālo interešu aizsardzību, būs nepieciešama rūpīga diskusija par sekām, ko šāds lēmums var radīt mūsu sabiedrībā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz NRA portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit