Kā baudas paredzēšana ierauj šopaholismā – skaidro psihoterapeits un reklāmas speciālists

Iepirkšanās kā emociju nocietināšanas metode

Gada pēdējā "Zinātne vai muļķības" epizode pievērsās aktuālajai tēmai – reklāmas industrijai un tās ietekmei uz mūsu patērētāju uzvedību. Psihoterapeits Artūrs Utināns skaidro, ka cilvēki bieži vien iepērkas ne tikai fizisko priekšmetu dēļ, bet arī lai aizpildītu emociju trūkumus. Iepirkšanās kļūst par veidu, kā iegūt baudījumu un aizmirst par ikdienas rūpēm.

Melnās piektdienas ietekme uz šopaholismu

Novembris un decembris ir īpaši intensīvs periods, kad cilvēki piedalās "melnās piektdienas" un Ziemassvētku izpārdošanās raksturīgajā maratonā. Reklāmas speciālists Andris Rubīns uzsver, ka šie pasākumi ir ne tikai atlaides – tie ir emocionālu spiedienu veidojoši stimuli, kas mudina cilvēkus pirkt vairāk nekā viņiem nepieciešams. Tas veicina šopaholismu, jo cilvēki piedzīvo intensīvu vēlēšanos izdarīt pirkumus, kas ir saistīti ar prieku un svētku sajūtu.

Psiholoģiskie aspekti un reklāmas stratēģijas

Artūrs Utināns atzīst, ka šopaholismu bieži vien veicina nevēlēšanās saskarties ar reālām emocijām. Pirkumu veikšana kļūst par bēgšanas stratēģiju. Turklāt reklāmas speciālisti izmanto psiholoģiskos trikus, lai samazinātu izpirkumu proporcionālo vērtību un radītu steidzamības sajūtu. Šādas stratēģijas veicina impulsīvu pirkumu izdarīšanu un radītā bauda ilgst līdz brīdim, kad produkts ir saņemts.

Ko darīt, lai cīnītos ar šopaholismu?

Lai mazinātu šopaholismu, eksperti iesaka apzināti izvērtēt pirkumu nepieciešamību un pievērst uzmanību emocionālajām atbildēm, kas saistītas ar pirkumiem. Utināns ierosina cilvēkiem meklēt citas veidus, kā apmierināt savas vajadzības un emocijas – piemēram, nodarboties ar hobijiem vai pavadīt laiku kopā ar tuvajiem cilvēkiem. Iepirkšanās prakse jāpadara par apzinātu darbību, lai izvairītos no nevajadzīgiem pirkumiem un emocionālās izsistības.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz Delfi portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit