Kāpiens kalnā un cīņas moments. Valmieras teātra izrāde «Atraitnes dēls»

Valmieras teātra jauniestudējums «Atraitnes dēls»

Valmieras teātris šovasar ir piedāvājis skatītājiem ko īpašu – jauniestudējumu «Atraitnes dēls», kuru veidojis režisors Viesturs Roziņš. Izrāde balstīta uz Viļa Plūdoņa poēmas tekstu, taču visās izrādē izskan tikai aktieru elpa un kustību skaņa. Šis jauninājums piedāvā jaunu redzējumu uz klasiku, kurā vārdi ir aizvietoti ar ķermeņa valodu un muzikālo noformējumu.

Aktiera refleksijas par sapņiem un cīņu

Aktieris Kārlis Dzintars Zahovskis atklāj, ka šis projekts ir bijis viņa sapņa piepildījums spēlēt kustību izrādē. «Varbūt tā lieta, ko paņemt līdzi "Atraitnes dēla" sakarā – viņš arī tiecas pēc sapņa un tas ir jādara, vienalga vai tev sanāks beigās vai nē, bet tas ceļš ir tā vērts,» uzsver Zahovskis, piebilstot, ka izrāde ir kā ceļojums ar izaicinājumiem un cīņu, kas vienmēr līdzās.

Kustības un mūzikas harmonija

Izrādes kodols ir kustība, ko veido horeogrāfs Kārlis Božs, kā arī Jēkaba Nīmaņa radītā mūzika. Šī unikālā pieeja ļauj skatītājiem izjust katru emociju un stāstu caur fiziskām izpausmēm. Izrāde ir pierādījums tam, ka teatrāla pieredze var būt ne tikai vizuāla, bet arī dzirdama un taustāma.

Diskusijas par izrādes nozīmi

Raidījumā "Teātris.zip" aktieri Kārlis Dzintars Zahovskis un Inese Ramute diskutē par izrādes nozīmi un ietekmi uz mūsdienu teātra mākslu. Apspriežot izrādes vēstījumu, viņi uzsver, cik svarīgi ir sekot saviem sapņiem un nebaidīties no izaicinājumiem, kas pavada ceļu uz tiem. Izrāde «Atraitnes dēls» ir ne tikai mākslinieciska izpausme, bet arī aicinājums skatītājiem reflektēt par saviem mērķiem un cīņu, kas nepieciešama, lai tos sasniegtu. Valmieras teātris vēlreiz apliecina savu vietu Latvijas teātra vidē kā inovatīvs un drosmīgs mākslas centrs.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit