KNAB: Privātais sektors aktīvāk jāiesaista korupcijas mazināšanāKriminālziņas
Foto un virsraksts: VS
  • 2025. gada 19. marts 08:19
  • VS
  • 55

KNAB: Privātais sektors aktīvāk jāiesaista korupcijas mazināšanā

Privātais sektors un korupcijas mazināšana

Privātais sektors aktīvāk jāiesaista korupcijas mazināšanā, bet publiskajā sektorā jāstiprina godprāts, tā secināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) analīzē par jaunāko Korupcijas uztveres indeksu (KUI). KNAB uzsver, ka Latvija kopumā demonstrē apņemšanos ievērot juridisko un politisko integritāti, ierobežojot valsts amatpersonām iespējas ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli.

Efektivitāte un izvestie mehānismi

Analīze atklāj, ka ieviesti vairāki mehānismi, lai novērstu valsts amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, savukārt augsti sabiedrības standarti cīņā pret korupciju tiek saglabāti. Valsts amatpersonām ir jāiesniedz publiskas ienākumu deklarācijas, un pastāv politisko partiju finansēšanas noteikumi, kas ierobežo privāto ziedojumu apmēru.

Ilgdarbīgas lietas un uzticēšanās līmenis

KNAB norāda uz augsta līmeņa amatpersonu un politiski ietekmīgu personu ilgu iztiesāšanu, piemēram, Latvijas Bankas prezidenta lietu un Ventspils domes amatpersonas 12 gadus ilgstošo tiesas prāvu. Lai gan ir spēkā mehānismi korupcijas ierobežošanai, sabiedrības uzticēšanās valdībai ir zema, neatkarīgi no politisko partiju sastāva.

Politiskās partijas un sabiedrības līdzdalība

KNAB ziņo, ka politiskajām partijām ir samērā neliels biedru skaits, kas kavē to spēju efektīvi pārstāvēt sabiedrības intereses. Piemēram, reģionālajās partijās vidēji ir tikai 200 līdz 500 biedru. Tomēr ir atzīmēta iekšējā disciplīna un sadarbība starp partijas ministriem, kas var veicināt organizācijas efektivitāti.

Kopējais Korupcijas uztveres indekss

Saskaņā ar "Transparency International" februārī publicēto KUI, Latvijas rādītājs ir pasliktinājies un sasniedzis 59 punktus, atkārtojot 2021. un 2022. gada līmeni. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, Latvijas rezultāts ir krities. Ilgtermiņa tendences norāda, ka Igaunija un Lietuva ir stabilākās izaugsmes ceļā, kamēr Latvija nespēj sasniegt izvirzītos mērķus.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz VS portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit

Citas ziņas