Latvija ir tieši tik maza, lai nevarētu sēdēt dīvānā un vainot citus. Saruna par labdarības kultūru

Latvija: Izaicinājums un iespējas labdarības kultūrā

Latvijā, kas ir tik maza, ka katrs indivīds un kopiena ir jūtami saistīti ar plašāku sabiedrību, jāapzinās, ka nav nekādas “mistiskas valsts”, kura atrisinās visas problēmas mūsu vietā. Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa uzsver, ka ir lietas, par kurām ir jāparūpējas mums pašiem. Ja vēlamies veidot labāku sabiedrību, ir jādarbojas tieši šeit un tagad.

Mūzika kā instruments labdarībā

Kultūras pārstāvjiem, piemēram, mūziķiem, ir nozīmīga loma šajā procesā. Pianists Andrejs Osokins apgalvo, ka mākslinieki var izmantot savus instrumentus, lai atgādinātu sabiedrībai par svarīgām vērtībām. Ar savu radošumu viņi spēj iedvesmot citus, aicinot uz solidaritāti un atbalstu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

Labdarība kā sabiedrības pienākums

Kultūras darbinieki ne tikai organizē pasākumus, bet arī aktīvi piedalās labdarības projektos. Viņu mērķis ir sniegt palīdzību, nedomājot par finansiālu peļņu. Jānis Palkavnieks no "Draugiem Group" uzsver, ka ziedošana ir paredzēta tiem, kuri par sevi nevar pastāvēt. Šajā kontekstā mūziķi un mākslinieki nav tie, kuriem ir nepieciešams ziedojums, bet viņi var kalpot par ceļvedi un motivāciju citiem.

Ko darīt tālāk?

Lai veidotu labāku sabiedrību, nepieciešama sadarbība starp māksliniekiem un uzņēmējiem. Vai mēs spēsim atrast kopīgu valodu, lai vienoti strādātu pie problēmām, kas skar mūsu apkārtni? Laiks pierādīt, ka aktīvi darbojamies un attiecību veidošanu, kas palīdzēs pārvarēt sociālās un ekonomiskās grūtības. Katra ziedojuma, katra radošā projekta mērķis ir stiprināt tuvumā esošos, tādējādi veidojot labdarības kultūru, kas ir būtiska mūsu valsts identitātei.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit