Latvijas mežos sākuši mosties zvēri (+VIDEO)

Video skaties šeit

Atmigšanas laiks Latvijas mežos

Valsts rietumos atmigšanas periods parasti sākas agrāk, nekā rietumos. Tuvojoties pavasarim un paaugstinoties gaisa temperatūrai, mūsu faunas zvēri jeb zīdītāji, kuri ziemu pavada dziļā miegā, sāk mosties. Jau marta vidū var novērot pirmos ežus, kas modušies no dziļā miega. Drīz vien ežiem seko sikspārņi, tad sicistas un susuri.

Reģionālās atšķirības

Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis atklāj, ka zvēru atmošanās jeb atmigšanas laiks ir atšķirīgs dažādos Latvijas reģionos - jo tālāk uz ziemeļiem, jo vēlāk notiek atmošanās. Visām sugu grupām, bet jo īpaši dziļā ziemas miega gulētājiem, atmigšana ir pakāpenisks process, kas gan notiek ātrāk par aizmigšanu.

Mošanās process

Mošanās vidējais laiks katrai sugai atšķiras - tas var ilgt no pārdesmit minūtēm līdz pat pāris stundām. Atmigšana sākas ar muskuļu atslābšanu, pēc tam ceļas ķermeņa temperatūra, kas guļas laikā turējusies tikai dažus grādus augstāka par apkārtējās vides temperatūru. Sirdspuksti kļūst aizvien straujāki, elpošana stabilizējas, un dzīvnieks pamazām sāks kustēties.

Atbilstoša ziemošanas vieta

Atbilstība ārējiem apstākļiem ir izšķiroša, jo pamošanās pavasarī nenotiek vienlaikus visiem dzīvniekiem. Dzīvnieki izvēlas vietas, kur temperatūra nenokrītas zem +2 grādiem un nepaceļas virs +10 grādiem. Lai izdzīvotu, svarīgi, lai ziemošanas vieta nepārplūstu sniega un ledus kušanas periodā.

Enerģijas rezerves un svara zudums

Lielākā daļa zvēru ziemā guļas periodā zaudē 30 līdz 40 procentus no sava svara, un daži pat zaudē pusi. Dzīvnieki, kuri guļas laikā neēd, hava enerģiju no uzkrātajiem taukiem. Organisma viss maz ēdiena un skābekļa patēriņš notiek lēni, kas palīdz dzīvniekiem izdzīvot līdz pavasarim, kad tie var atkal uzsākt aktīvu dzīvesveidu.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz VS portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit