Lēmums pieņemts: Latvija izstājas no konvencijas par kājnieku mīnām

Lēmums par izstāšanos no Otavas konvencijas

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu. Likumprojekts tika skatīts steidzamības kārtā divos lasījumos, norādot uz steidzamo vajadzību pielāgot valstis militārā drošības politikā.

Ārlietu ministrijas plāni

Pēc lēmuma pieņemšanas, plānots, ka Ārlietu ministrija koordinēs izstāšanās dokumentu iesniegšanu Konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Drošības padomei. Šī koordinācija ir svarīga, lai nodrošinātu vienotu un saskaņotu pieeju reģionā.

Konvencijas fons un dalībvalstis

Otavas konvencija tika pieņemta 1997. gada 18. septembrī un stājās spēkā 1999. gadā, tajā pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstis. Tomēr dažas lielas valstis, piemēram, Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna, nav pievienojušās šai konvencijai.

Deviantās drošības situācijas konteksts

Ārlietu ministrija skaidro, ka, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un mainīgo drošības situāciju Baltijas reģionā, esot svarīgi nodrošināt Latvijas aizsardzības elastību. Īstenojot militāros mērķus, Krievija ir radījusi apstākļus, kas liek Latvijai mainīt savu pieeju attiecībā uz kājnieku mīnām.

Reģionālā konteksta ietekme

ĀM secina, ka konvencija ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot kājnieku mīnu izmantošanu kā efektīvu militārās aizsardzības līdzekli. Turklāt jautājums par izstāšanos no konvencijas ir aktualizēts arī citās reģiona valstīs, kas ļauj izskatīt iespēju solidāri un vienoti pieņemt lēmumu par izstāšanos.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz VS portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit