Māksliniece Ilze Avotiņa: Gleznot man ir – kā vīrietis mīl sievieti, kā māte bērnu, kā puķe uzzied dārzā

Mākslinieces Ilzes Avotiņas īpašais skatījums uz gleznošanu

Māksliniece Ilze Avotiņa ir ne tikai talantīga gleznotāja, bet arī cilvēks, kurš savā mākslā ieraugā dziļākas sajūtas un emocijas. Gleznošana Ilzei nav tikai profesija, bet arī veids, kā izpaust sevi un sajust saikni ar pasauli. "Gleznot man ir, kā ļauties augstākai varai," viņa saka, pievēršot uzmanību gleznošanas nozīmīgumam viņas dzīvē.

Emocionālā saikne ar mākslu

Ilze Avotiņa savus darbus salīdzina ar mīlestību un mātišķību. "Tas ir, kā vīrietis mīl sievieti, kā māte bērnu un kā puķe uzzied dārzā!" viņa uzsver, norādot uz emocionālo un garīgo dimensiju, kas gleznošanai piešķir īpašu svaru. Šī saikne viņai ļauj gleznot ar patiesu aizrautību un apņēmību.

Māksla kā terapija un svētnīca

Gleznošana Ilzei ir kaut kas vairāk nekā tikai darba rīks. "Gleznošana ir mana terapija, mana svētnīca," viņa teic. Šī radošā procesa laikā viņa var atrast mieru un patvērumu, ļaujot sev izpaust savas iekšējās sajūtas un domas. Darbs, ko Ilze veic, kļūst par viņas garīgo atbalstu, un tas ir viņas veids, kā sazināties ar savu iekšējo pasauli.

Dziļā saikne ar radošo procesu

Ilze Avotiņa uzsver, ka viņas radošums ir meklējams ne tikai tehnikā, bet arī dziļākā saiknē ar mākslu un pašu sevi. "Mans Dievs ir mans darbs!" viņa saka ar pārliecību. Šī izteiksmīgā frāze atspoguļo mākslinieces aizrautību un apņemšanos radīt darbus, kas ne tikai iepriecina acis, bet arī bagātina dvēseli. Ilzes Avotiņas gleznošana ir ceļojums emocijās, kas spēj piesaistīt ne tikai mākslas mīļotājus, bet arī ikvienu, kurš alkst sajust dzīves skaistumu un dziļumu.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit