Mākslinieku egoisms, trauksme un jūtīgums. Saruna ar psiholoģi Romiju Krēziņu

Augsta jūtīguma saistība ar mākslu

Cilvēki ar augstu jūtīgumu bieži izvēlas mākslu kā ceļu uz pašizpausmi un karjeru. Latvijas Universitātes Modernās psiholoģijas vēstures lektore Romija Krēziņa skaidro, ka šāda tendence ir saistīta ar mākslinieka iekšējās pasaules atklāšanu. Tomēr, viņa uzsver, ka nav noteikta likumsakarība, ka augsts jūtīgums obligāti nozīmē – ja esi jūtīgs, tad arī būsi mākslinieks.

Mākslinieka darbs un iekšējā pasaule

Mākslinieka darbs prasa, lai cilvēks dalītos ar savu iekšējo pasauli, izliktu to "uz skatuves". Šis process nereti rada trauksmi, jo priekšnesums prasa atklāt sevi līdz publiskas ievainojamības robežai. Šādā veidā mākslinieki ir pakļauti lielākiem emocionāliem izaicinājumiem nekā citi cilvēki.

Trauksme un ievainojamība

Psiholoģe Krēziņa norāda uz to, ka māksliniekiem ir tendence būt ievainojamiem un ar lielāku noslieci uz psihiskām saslimšanām. Tā kā viņi piedzīvo stipras emocijas un jūtas, tie var kļūt par mērķiem dažādām mentālās veselības problēmām. Šī ievainojamība, tomēr, ir arī radošā spēka avots.

Radošums kā dzīvesspēka avots

Neskatoties uz izaicinājumiem, ko rada jūtīgums un trauksme, mākslinieki bieži vien izmanto radošo darbību kā veidu, kā tikt galā ar grūtībām. Spēja pārvērst savas iekšējās cīņas radošumā kalpo par dzīvesspēka avotu un veicina labklājību. Krēziņa uzsver, ka šī radošā izpausme palīdz māksliniekiem risināt iekšējās problēmas un atraisīt savu potenciālu.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit