Māris Luste: “Ieslodzījums nav beigu punkts dzīvei”

Maldi par ieslodzītajiem

Daudzos cilvēkos, kuri nekad nav bijuši „žoga viņā pusē”, valda uzskats, ka cietumnieks vai bijušais ieslodzītais ir „norakstīts” cilvēks. Šie stereotipi būtiski ietekmē sabiedrības attieksmi un varot radīt jūtas par nesaprašanu un neizpratni pret ieslodzīto cilvēku situācijām.

Māris Luste un programmas „Plus” mērķi

Māris Luste, Eiropas Sociālā fonda „Plus” programmas „Drošība: atbildīga resocializācija ieslodzītajiem” vadītājs, strādā, lai mainītu šos maldīgus uzskatus. Programma tiek īstenota Latvijas ieslodzījuma vietās un tās mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pēc ieslodzījuma veiksmīgi atkārtot dzīvi sabiedrībā, sniedzot resocializācijas iespējas.

Ieslodzījums kā iespēja pārmaiņām

Luste uzsver, ka “ieslodzījums nav beigu punkts dzīvei”. Tas var būt iespēja cilvēkiem pārdomāt savas dzīves izvēles un veidot jaunu ceļu. Viņš uzsver, ka katram cilvēkam ir tiesības uz otro iespēju, un bieži vien sociālais atbalsts ir tas, kas nepieciešams, lai pēc atbrīvošanas no cietuma varētu veiksmīgi atgriezties normālā dzīvē.

Veiksmīgas resocializācijas piemēri

Māris Luste min vairākus veiksmīgus gadījumus, kad cilvēki pēc ieslodzījuma ir spējuši ne tikai atgriezties sabiedrībā, bet arī kļūt par aktīviem tās locekļiem. Tas pierāda, ka ar pareizu atbalstu un izpratni ir iespējams pārvarēt pagātnes grūtības un uzsākt jaunu dzīvi.

Aicinājums sabiedrībai

Viens no galvenajiem Lustes mērķiem ir rosināt sabiedrību būt atvērtākai un saprotošākai pret bijušajiem ieslodzītajiem. Viņš aicina cilvēkus apzināties, ka ikvienam ir tiesības uz otro iespēju un ka mēs visi varam sniegt atbalstu un palīdzību, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas mūsu sabiedrībā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz JAUNS.LV portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit