Nekad nav gribējis strādāt citu darbu. Kaprača Armanda stāsts

Darba izvēle un aicinājums

Laimīgs ir tas, kurš dara darbu, kas viņam sagādā gandarījumu. Tas ir pamatprincipa pamats, uz kura balstās arī Armanda Purniņa stāsts. Ar jau vairāk nekā desmit gadu pieredzi kaprača profesijā, viņš apgalvo, ka nekad nav domājis par citu karjeras ceļu. Aicinājums veidot un radīt ar savām rokām ir tas, kas viņu motivē katru rītu celties un doties uz darbu.

Sabiedrības aizspriedumi

Lai arī sabiedrībā par kaprača darbu ir dažādi aizspriedumi, tie nav spējuši ietekmēt Armanda viedokli par šo profesiju. “Daudzi uzskata, ka kaprača darbs nav prestižs un viegls, bet tas ir maldinoši. Katrs izstrādājums prasa prasmes, radošumu un pacietību,” viņš norāda. Armandam ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka šī profesija ir ne tikai rokdarbu izpausme, bet arī māksla.

Stāsts raidījumā “Zilonis studijā”

Savu pieredzi un skatījumu uz kaprača profesiju Armands dalījās sarunu raidījumā “Zilonis studijā”. Tur viņš pastāstīja par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ikdienā, kā arī par prieku, ko sniedz radošs darbs. “Katram izstrādājumam ir savs stāsts un dvēsele, un tas ir vislielākais gandarījums,” viņš piebilst. Raidījuma laikā Armands arī iepazīstināja ar saviem pēdējiem darbiem, uzsverot, cik svarīgi ir turpināt tradīcijas un attīstīt amatu.

Kaprača profesijas nākotne

Neskatoties uz sabiedrības uzskatiem, Armands ir pārliecināts, ka kaprača profesija ir nākotne. Viņš uzsver, ka jaunieši ir aktīvākie šajā nozarē un arvien vairāk ir ieinteresēti apgūt tradicionālos amatus. “Es ceru, ka nākotnē arvien vairāk cilvēku iegūs izpratni par to, cik svarīgi ir saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu,” viņš piebilst. Armandam ir skaidrs, ka viņa darbs ir ne tikai profesija, bet arī sirdslieta, ko viņš nevienā brīdī nevēlas mainīt.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz TV3 portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit