Par spītību, centieniem pavērt skatu uz pasauli un kritikas trūkumu mūsdienās. Saruna ar Aldi Ermanbriku

Par mūzikas kritikas lomu mūsdienās

Aldis Ermanbriks, kādreizējais leģendārā mūzikas raidījuma "Varavīksne" veidotājs, šodien izsaka bažas par laikmetu, kurā mūzikas kritika ir kļuvusi par retumu. "Tagad katrs var mājās uztaisīt studiju un dziedāt, kā grib," saka viņš. Šī fenomenu dēļ māksla un mūzika, kas agrāk tika vērtētas un analizētas, bieži paliek nenovērtētas, ļaujot neveiksmīgu un neprofesionālu darbu plūst plašumos bez atbilstošas kritikas.

Kritika kā radošuma virzītājs

Ermanbriks atgādina, ka kritika ir ne tikai vērtēšana, bet arī radošuma virzītājs. Piemēram, viņš piemin savas agrākās kritikas par Raimondu Paulu, kas, pat ja bija apstrīdētas, veicināja diskusiju un attīstību mūziķa darbā. Mūsdienās bez tādas kritikas, mūziķi var nonākt komforta zonā, kas neļauj tiem pilnveidoties un izplesties.

Privātums un mūzikas pieejamība

Šodienas tehnoloģijas ir pavērušas milzīgas iespējas jaunajiem mūziķiem, taču tās arī rada izaicinājumus. "Viss tagad ir pieejams internetā, tādēļ māksliniekiem nav nepieciešams apmierināt klubu auditoriju, bet drīzāk to personīgo sekojošo pulku," stāsta Ermanbriks. Šāda pieeja var novest pie mākslas homogenizācijas un pat skatu uz pasauli var tikt nobloķēts.

Atgriešanās pie saknēm

Sarunā Ermanbriks arī piemin savas atmiņas par laiku, kad viņš kopā ar citiem entuziastiem glāba Līvu tautas namu, veidojot platformu vietējiem māksliniekiem. "Tas bija laiks, kad mūzika bija kopienas sastāvdaļa, un mēs apzinājāmies, ka katrs mākslinieks ir svarīgs," viņš atgādina. Mūsdienās šī apziņa ir jāatjauno.

Čekas kartiņa un sabiedriskās atbildības jautājumi

Ermanbriks, runājot par savu pagātni, nemitīgi pievērš uzmanību tam, kā cilvēki saskaras ar savu vēsturi. Viņš nevilcinoties piemin savas attiecības ar čekas kartiņu, uzsverot, ka šāda pieredze ir veidojusi viņa skatījumu uz sabiedrisko atbildību un to, kā daudzi mākslas un izklaides jomā ir spiesti dzīvot ar pagātnes ēnu. Šīs sarunas ietvaros Aldis Ermanbriks pievērš uzmanību tam, cik būtiski ir saglabāt kritikas kultūru, jo tā ir ceļš uz dzīvīgu un jēgpilnu mākslu nākotnē. Pieaugošais viedokļu skaits un mākslinieku iespēju palielināšanās prasa no mums visiem atbildību ne tikai pret sevi, bet arī pret visām mūsu kultūras daļām.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit