Rozenbergs: Arestēto kapitālsabiedrību pārvaldīšanai valstij pietiktu ar novērotāju tiesībām, nevis intensīvu iejaukšanos

Rozenberga viedoklis par valsts iejaukšanos

Jānis Rozenbergs, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs, izteicis savus uzskatus par valsts lomu arestēto kapitālsabiedrību pārvaldē. Viņš uzskata, ka valsts nevarētu iejaukties tiesībās uz īpašumu ar intensīvu kontroles mehānismu, kā to piedāvā Tieslietu ministrija (TM). Rozenbergs uzsvēra, ka šādā situācijā pietiktu ar novērotāju tiesībām, kas nodrošinātu paredzamu un stabilu uzņēmumu darbību.

Novērotāju loma pārvaldē

Saskaņā ar Rozenberga teikto, novērotāju tiesības sniegtu valsts iestādēm iespēju sekot līdzi arestēto uzņēmumu darbībai, neiejaucoties to ikdienas procesos. Šāda pieeja ļautu saglabāt uzņēmumu funkcionalitāti un ekonomisko darbību, mimikējot normālu tirgus vidi, vienlaikus nodrošinot kontroli pār iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Veto tiesību izmantošana

Turklāt, Rozenbergs atzime, ka, atsevišķos gadījumos, varētu būt lietderīgi piemērot veto tiesības. Tas nozīmē, ka valsts varētu iejaukties tikai tad, ja tas būtu tieši nepieciešams, piemēram, ja pastāv bažas par iespējamu krāpšanu vai citiem likuma pārkāpumiem. Šādi pasākumi nodrošinātu salīdzinoši zemu iejaukšanos, kas ir gan efektīva, gan arī atbilstoša īpašuma tiesību principiem.

Secinājums par valsts lomu

Rozenberga paustā nostāja ir aicinājums pārdomāt valsts iejaukšanās līmeni kapitālsabiedrību pārvaldē, un liecina par nepieciešamību meklēt līdzsvaru starp sabiedrības interesi un uzņēmumu autonomiju. Ir skaidrs, ka efektīva uzraudzība var tikt panākta bez pārmērīgas iejaukšanās, kas varētu kaitēt uzņēmējdarbības videi Latvijā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz Diena portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit