SEPLP: pilnīgs mazākumtautību valodas aizliegums sabiedriskajā medijā nemaz nav iespējams

SEPLP uzsver mazākumtautību valodu nozīmi sabiedriskajos medijos

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis nesen pauda savu viedokli par jautājumu, kas attiecas uz mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos. Siksnis uzsvēra, ka pilnīgs mazākumtautību valodu aizliegums nav iespējams un pat nav vēlams.

Valodu daudzveidība kā sabiedrības bagātība

Siksnis skaidroja, ka mazākumtautību valodas ir svarīga sabiedrības kultūras un identitātes sastāvdaļa. Viņš uzsvēra, ka valodu daudzveidība ne tikai bagātina kultūru, bet arī veicina sociālo kohēziju un izpratni starp dažādām etniskajām grupām. Sabiedriskie mediji spēlē būtisku lomu, nodrošinot taisnīgu un līdzsvarotu informāciju visiem sabiedrības locekļiem.

Aizlieguma sekas un sociālā atbildība

Jānis Siksnis pievērsa uzmanību tam, ka aizliegt mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos radītu ne tikai juridiskas problēmas, bet arī mazinātu sabiedrības integrāciju un sadarbību. Mediju uzdevums ir atspoguļot sabiedrības daudzveidību un sekmēt diskusiju par jautājumiem, kas skar visus tās locekļus, neatkarīgi no valodas, kādā tie runā.

Nākotnes redzējums un vēlme attīstīties

SEPLP priekšsēdētājs izteica cerību, ka sabiedriskie mediji turpinās attīstīties un iekļaus dažādu mazākumtautību valodas savā programmā, tādējādi veicinot plašu informācijas pieejamību un veidojot tolerantu sabiedrību. Siksnis aicināja visus iesaistītos – medijus, valsts institūcijas un sabiedrisko sektoru – sadarboties, lai radītu vidi, kurā valodu daudzveidība tiek ne tikai pieņemta, bet arī aktīvi atbalstīta.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz NRA portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit