Šī diena vēsturē. Žurnāla «Stern» fiasko – Hitlera dienasgrāmatas viltojums

Žurnāla «Stern» sensacionālais paziņojums

1983. gada 25. aprīlī Rietumvācijas žurnāls «Stern» paziņoja par sensacionālu atradumu – acīmredzot Ādolfa Hitlera dienasgrāmatu. Šī jaunākais materiāls piesaistīja globālu uzmanību, radot jautājumus par Vācijas vēsturi un nacistu režīma noslēpumiem. Taču šis paziņojums drīz vien izrādījās pārsteidzošs viltojums.

Hitlera dienasgrāmata – mīts vai realitāte?

Lai gan daudzus gadus ir izteikti apgalvojumi, ka Hitlers rakstījis dienasgrāmatu, neviens no šiem rakstiem nav atrasts. Pati ideja par Hitlera dienasgrāmatu ir pavedinājusi gan vēsturniekus, gan literāros pētniekus, taču vēsturiskie pierādījumi liecina, ka šo rakstīšanas tradīciju visticamāk hitlers neievēroja. Tāpēc, kad 1983. gadā parādījās ziņas par 62 kladēm, kas tika piedēvētas Hitleram, daudzi uzskatīja to par ilgstošu vēsturisku noslēpumu atklāšanu.

Kā notika viltojums?

Pēc tam, kad žurnāls «Stern» iegādājās šīs klades un publicēja par tām lasītājiem pievilcīgu stāstu, izrādījās, ka lielākā daļa materiālu ir viltojumi. Vēlāk izpēte atklāja, ka šie teksti tika radīti mūsdienu apstākļos un to autori neizmantoja pārbaudāmas faktiem balstītas prakses. Šis notikums radīja lielu skandālu, liekot žurnālam un tā žurnālistiem atbildēt par savu nolaidību.

Vēsturiskās sekas

Žurnāla «Stern» fiasko ir kalpojis ne tikai kā mācība par žurnālistikas atbildību, bet arī kā atg reminder par to, cik nozīmīgi ir saglabāt kritisku pieeju avotiem un informācijai. Šī situācija uzsvēra arī nepieciešamību pēc padziļinātas vēstures pētniecības un atbildīgu ziņu sniegšanu, lai novērstu līdzīgu fiasko atkārtošanos nākotnē. Apskatot šo notikumu, ir svarīgi mācīties no pagātnes, lai sabiedrība varētu veidot precīzāku un skaidrāku vēstures izpratni.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit