Siliņa mudina pastiprināt spiedienu pret Krieviju

Sankciju stiprināšana pret Krieviju

Pret Krieviju ir jāturpina un jāstiprina sankcijas un ekonomikas iegrožošanas pasākumi, sestdien preses brīfingā akcentēja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Viņa uzsvēra, ka patlaban tiek veidota labas gribas koalīcija, kuru vada Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Koalīcija apvieno valstis, kas vēlas panākt taisnīgu mieru Ukrainā, izmantojot arī spēku.

Ugunssapratne un militārais atbalsts

Siliņa uzsvēra, ka pirmie soļi ir jāveic, lai piespiestu Krieviju pārtraukt uguni uz 30 dienām, kas ir nepieciešams, lai Ukrainai būtu iespēja īstenot miera sarunas. Viņas teiktais norādīja, ka visu valstu līderi uzsvēra nepieciešamību turpināt un stiprināt sankcijas pret Krieviju, un ir nopietnas iespējas šo sankciju stiprināšanai.

Militārā ražošana un Eiropas drošība

Siliņa norādīja, ka ir svarīgi turpināt sniegt militāru atbalstu Ukrainai, lai tās armija kļūtu spēcīgāka. Viņa piebilda, ka Ukrainai ir potenciāls ražot militārās preces uz vietas, aicinot citas valstis finansēt šo ražošanu. Tas ļaus ne tikai apgādāt Ukrainas armiju, bet arī nodrošināt tās vajadzības un uzlabot kopējo Eiropas drošību.

Koalīcijas loma un starptautiskā sadarbība

Siliņa atzinīgi vērtēja labas gribas koalīciju, kas aptver plašāku valstu loku, tostarp Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi, un norādīja, ka nepieciešams nodrošināt, lai Eiropa aktīvi piedalītos Ukrainas un ASV sarunās. Viņa uzsvēra, ka Latvija ir labi informēta par ģeopolitisko situāciju un to, cik būtiska ir drošība Austrumu flangā.

Plāni attiecībā uz Otavas konvenciju

Ministru prezidente pieminēja arī Polijas premjerministra Donalda Tuska atbalstu solim izstāties no līguma par kājnieku mīnu aizliegumu – Otavas konvenciju. Siliņa uzdeva aizsardzības ministram un ārlietu ministrei sagatavot priekšlikumus par tālāko rīcību saistībā ar šo jautājumu, apliecinot, ka diskusijas turpināsies.

Nākotnes stratēģijas un atbalsta paaugstināšana

Siliņa apstiprināja, ka Latvija patlaban sniedz 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atbalstu Ukrainai, ir gatava apmācīt 4000 karavīru un rehabilitēt Ukrainas karavīrus. Viņa aicināja citas Eiropas valstis palielināt atbalstu, lai sasniegtu līdzīgu atbalsta līmeni, kāds ir Latvijai, tādējādi nodrošinot augstāku drošību reģionā un NATO.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz VS portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit