Uzņēmēji un pašvaldības bažīgi par kiberdrošības likuma izpildi

Jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma spēkā stāšanās

Šī gada 1. septembrī Latvijā stājās spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas paredz jaunas prasības, lai uzlabotu kiberdrošības līmeni kā publiskajā, tā privātajā sektorā. Šīs izmaiņas ir radījušas ievērojamu satraukumu uzņēmēju un pašvaldību vidū, kuriem ir jāsaskaras ar jaunajiem noteikumiem un prasībām.

Uzņēmēju bažas par likuma izpildes neskaidrībām

Daudzi uzņēmēji joprojām ir neskaidri par to, kādus konkrētus pasākumus viņiem jāveic, lai nodrošinātu likuma izpildi. Tiek uzsvērts, ka jānoskaidro, kas tieši ir uzskatāms par "kiberdrošību", un kādas ir konkrētas prasības attiecībā uz uzņēmumu iekšējiem procesiem un infrastruktūru. Lielākā daļa uzņēmēju uzskata, ka nepieciešama skaidra informācija un vienkāršots vadlīniju izstrādāšana, lai izpilde būtu vieglākā un saprotamākā.

Pašvaldības: izaicinājumi un atbalsts

Arī pašvaldības izsaka bažas par kiberdrošības likuma apguvi un izpildi. Daudziem pašvaldību darbiniekiem nav pietiekamu zināšanu par kiberdrošības jautājumiem, kas var apgrūtināt likuma prasību izpildi. Ir nepieciešams attiecīgo profesionāļu atbalsts un apmācības, lai nodrošinātu, ka pašvaldību institūcijas spēj izprast un īstenot likumā noteiktos pasākumus.

Nepieciešamība pēc skaidrības un resursu nodrošināšanas

Lai risinātu radītās bažas, ir svarīgi nodrošināt skaidrību par Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām un to praktisko izpildi uzņēmumos un pašvaldībās. Valdībai jāsniedz skaidras vadlīnijas un resursi, kas atvieglos uzņēmējiem un pašvaldībām izprast un pielāgoties jaunajiem likumiem. Tikai tādā veidā Latvija spēs efektīvi paaugstināt savu kiberdrošības līmeni un aizsargāt gan sabiedrību, gan uzņēmumus no potenciāliem kiberuzbrukumiem.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz Delfi portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit