VAD brīvprātīgo lokā veselības stāvoklis ir labāks nekā obligātā kārtā iesaukto vidū

VAD brīvprātīgo un obligāti iesaukto veselības stāvokļa salīdzinājums

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) brīvprātīgo lokā veselības stāvoklis ir ievērojami labāks nekā tiem, kas obligāti iesaukti dienestā. Šādu paziņojumu izteica Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vadītājs Kristers Grauze, sniedzot interviju Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma". Šī atziņa, bez šaubām, raisa būtiskas diskusijas par brīvprātīgā un obligātā dienesta aspektiem.

Psiholoģiskās problēmas kā galvenais izaicinājums

Grauze uzsvēra, ka galvenais veselības problēmu avots obligāti iesaukto vidū ir psiholoģiskā rakstura traucējumi. Šī statistika liecina, ka emocionālais un psiholoģiskais stress, kas saistīts ar obligāto dienestu, ietekmē iesauktos jauniešus. Turpretī brīvprātīgie, izvēloties dienestu paši, parasti ir garīgi labāk sagatavoti šādai pieredzei.

Brīvprātīgo ieguldījums un motivācija

Brīvprātīgo iesaistīšanās VAD ir saistīta ar augstāku personīgo motivāciju un apņēmību. Šie jauni cilvēki bieži ir pabeiguši konsultācijas vai apmācības, kas palīdz viņiem izprast dienesta izaicinājumus un sagatavot sevi gan fiziski, gan emocionāli. Tādējādi viņi spēj labāk tikt galā ar stresa situācijām un psiholoģiskajām slodzēm.

Sabiedrības atbalsts un izpratne

Ir svarīgi, lai sabiedrība būtu informēta par šiem jautājumiem un atbalstītu tos, kuriem ir grūtības, kā arī novērtētu brīvprātīgo ieguldījumu. Uzskatu, ka sabiedrības izpratne par šo tematu varētu palīdzēt mazināt stigmas pret tiešām problēmām un mudināt jaunos cilvēkus meklēt palīdzību, ja tā nepieciešama. VAD brīvprātīgie un obligāti iesauktie piedāvā divas atšķirīgas pieejas dienesta pildīšanai, un šo atšķirību izpēte varētu dot vērtīgu ieskatu tam, kā uzlabot vispārējo veselības stāvokli visā Latvijas Aizsardzības spēku sistēmā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz NRA portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit