Vai atbalsts Palestīnai vienlaikus ir arī atbalsts "Hamas" teroristiem, skaidro Tuvo Austrumu ārpolitikas pētniece

Latvijas valsts nostāja attiecībā uz Izraēlas un Palestīnas konfliktu

Latvijas valsts pozīcija attiecībā uz konfliktiem Tuvajos Austrumos ir skaidra. Tika nosodīts 7. oktobra teroristu uzbrukums Izraēlai, kā arī tika atzītas Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību. Šī nostāja ir būtiska, iezīmējot Latvijas apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības un atbalstīt demokrātiskas valsts tiesības sevi aizsargāt.

Atbildes balstīšana uz starptautiskajām humanitārajām tiesībām

Sintija Broka, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, uzsver, ka Izraēlas atbilde šajā situācijā ir jābalstās uz starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Pētniece skaidro, ka "mēs nedzīvojam viduslaikos", norādot uz nepieciešamību ievērot cilvēktiesības pat smagāko konfliktu apstākļos.

Pamiera meklējumu prioritāte un nākotnes prognozes

Broka norāda, ka pamiera meklējumi Gazā būtu jāizvirza par prioritāti, tomēr šobrīd viņa tuvākajā nākotnē neredz iespējas sarunām par pamieru. Viņasprāt, līdz jaunā ASV prezidenta inaugurācijai nebūs nopietnu pavērsienu pašreizējā situācijā Tuvajos Austrumos, kas liecina par strauju situācijas attīstību un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas risinājuma meklējumiem.

Atbalsts Palestīnai un "Hamas" dilemmas

Diskusijas par to, vai atbalsts Palestīnai vienlaikus nozīmē atbalstu "Hamas" teroristiem, ir aktuālas. Lai gan cilvēktiesību un humanitāro krīžu situācijā ir svarīgi atbalstīt civilo iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi arī skaidri nodalīt atbalstu konfliktā iesaistītajām pusēm un teroristiskajām organizācijām. Pētniece uzsver nepieciešamību pēc skaidrības un morālās nostājas šajā sarežģītajā jautājumā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz JAUNS.LV portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit