Vai nāvīgi slimajam jāzina, cik daudz viņam atlicis? Latvijas speciālista komentārs

Morālais dilemmatiskais jautājums

Runāt vai neteikt nāvējoši slimam pacientam par viņa paredzamo mūža ilgumu? Šis ir jautājums, kas izaicina ne tikai medicīnisko ētiku, bet arī cilvēka emocijas un cilvēcīgu sapratni. Latvijā šim morālajam dilemmas jautājumam tika pievērsta uzmanība trešajā forumā "Tiesības uz cienīgu nāvi", ko rīkoja labdarības organizācija Hospiss LV.

Specialista viedoklis

Ilze Zosule, Hospiss LV vadītāja, uzstājās Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums", kur viņa dalījās ar savu viedokli par šo delikāto tēmu. Zosule uzskata, ka pacientam ir jāzina patiesība par viņa slimību, lai cik skarba tā arī būtu. Tāpat viņa norāda, ka šī informācija var būt ne tikai emocionāli smaga, bet arī nepieciešama, lai pacients varētu plānot savu atlikušo laiku.

Otrā puse - emocionālā apsvēršana

Kaut arī ir svarīgi dalīties ar informāciju, ir būtiski to darīt ar milzīgu piesardzību. Zosule uzsver, ka speciālistiem ir jāatrod pareizā pieeja, lai sniegtu pacientam šādu informāciju. Taktiskums un empātija ir jānostāda centrā, jo katra pacienta reakcija var atšķirties, un ne visiem var būt vienādi viegli pieņemt šo vēsti.

Secinājums

Diskusija par to, vai nāvīgi slimajam ir jāzina par viņa prognozēm, joprojām ir aktuāla un sarežģīta. Ir skaidrs, ka patiesība var palīdzēt pacientiem sagatavoties nākotnei un izdarīt svarīgus lēmumus. Taču jāatceras, ka šādas sarunas prasa lielu uzmanību un iejūtību. Pasaules medicīnā nepārtraukti turpinās diskusijas par to, kā vislabāk sniegt atbalstu cilvēkiem šādā grūtā brīdī.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz JAUNS.LV portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit