Vai zini, kāpēc 18. gadsimta komponists un flautas spēles skolotājs Kvancs slēpās skapī?

Johans Joahims Kvancs - dižens flautas pedagogs

Reiz viens no dižākajiem 18. gadsimta flautas pedagogiem, pedagoģiskā bestsellera autors un atzīts sava laika komponists Johans Joahims Kvancs ir atstājis neizdzēšamu nospiedumu mūzikas vēsturē. Viņa ieguldījums flautas spēles metodikā un mūzikas izglītībā ir joprojām aktuāls, taču dzīve nesniedz tikai glītas melodijas un atrašanos uz skatuves.

Neparastā slēpšanās iemesls

1730. gada vasarā Kvancs bija spiests slēpties skapī Berlīnē, Prūsijas karaļa un Brandenburgas kūrfirsta Frīdriha Vilhelma I galmā. Šis kluss un neparasts incidents ir saistīts ar viņa nesaskaņām ar galma autoritātēm, kas, iespējams, bija saistīta ar viņa aizraušanos ar mūziku, kas protams, ne vienmēr tika atbalstīta.

Karaļa galma dzīve un tās spiediens

Frīdriha Vilhelma I galmā valdīja stingri noteikumi, un mūzikas pedagogu dzīve tur varēja būt izaicinoša. Kvancs, kurš bija atzīts par savu talantu un pedagoģiskajām spējām, acīmredzot piedzīvoja situāciju, kas lika viņam meklēt patvērumu skapī, iespējams, baidoties no nepatikšanām vai pat sodīšanas par savu viedokli vai rīcību.

Mūzikas un brīvības meklējumi

Šāda veida notikumi kā Kvanca slēpšanās liecina par mākslinieku cīņu par brīvību un radošumu 18. gadsimtā. Šī situācija atgādina, cik svarīgi ir aizstāvēt radošo brīvību un cik viegli varētu būt nonākt apspiešanā, ja mākslinieki neizsaka sevi tā, kā vēlas. Kvanca pieredze ir simbolisks atgādinājums par mūzikas un mākslas nozīmi pat vissarežģītākajos apstākļos.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit