Vai zini, kas darīja laimīgus bērnus Piebalgas lauku skoliņā?

Atmiņas par skolu un bērnu laimi

Mans vectēvs Ruku Valdis (jeb Voldemārs Ruks) savās atmiņās dalās ar unikālām pieredzēm, kas saistītas ar viņa bērnību un mācībām Jēkabskolā. “Mācīties Jēkabskolā uzsāku 1921. gadā, kad kara trokšņi bija apklusuši un uzsākusies Latvijas kā neatkarīgas, demokrātiskas valsts veidošana,” stāsta vectēvs.

Skolas dzīves ikdiena Piebalgā

Šajā laikā skolas dzīve bija struktūrēta tā, lai bērni varētu maksimāli izmantot savas ieguldītās pūles mācībās. “Rudenī jau savlaicīgi uz skolu aizveda gultiņu, lai guļamistabas brīvā rūmē aizņemtu labāko vietu – mācības taču notika sešas dienas nedēļā un visi dzīvoja skolā,” atceras Valdis. Tas liecina par to, cik svarīga bija skolas kopiena un kā bērni dalījās savās ikdienas gaitās.

Bērnu laime un sabiedriskā dzīve

Domājot par to, kas darīja bērnus laimīgus šajā lauku skoliņā, jāuzsver kopības sajūta. Dzīvojot kopā, bērni veidoja spēcīgas draudzības un atbalstošus attiecības. Skolas ikdiena bija ne tikai mācību process, bet arī dažādu pasākumu un aktivitāšu laiks, kas ļāva attīstīt radošumu un prasmes.

Secinājums: Mantojums, kas jāpiemina

Radot laimīgu bērnības pieredzi un atspoguļojot to, ko par skolu atstāsim nākamajām paaudzēm, ir svarīgi saglabāt šos atmiņu stāstus. Piebalgas lauku skoliņa ir ne tikai izglītības iestāde, bet arī vieta, kur bērni mācījās dzīvot kopā, saprast pasauli un veidot nākotni. Varam būt lepni par bagāto vēsturi un mantojumu, kas joprojām iedvesmo jaunos skolēnus.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit