Varbūt vispār nevest?

Veselības aprūpes krīze

Pagājušajā nedēļā Latvijas sabiedrībā izcēlās plaša rezonanse saistībā ar nopietnu krīzi veselības aprūpes jomā. Publiski kļuva zināms, ka Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) ir radies pamatīgs ievesto pacientu sastrēgums neatliekamās palīdzības nodaļā. Šis gadījums apstiprina, cik nopietnas problēmas pastāv mūsu veselības aprūpes sistēmā.

Atbildības trūkums

Neskatoties uz nopietnību, šķiet, ka veselības ministrs un citi nozīmīgi lēmumu pieņēmēji savu atbildību par notikušo nesaskata. Viņi kā parasti meklē vainīgos citur, nevis izvērtējot savas darbības un lēmumus. Šāds uzvedības veids rada bažas par nākotnes rīcību un vai tiešām ir mācīšanās no pieļautajām kļūdām.

Ministra "ģeniālais skaidrojums"

Ministrs, kas ir diezgan izplatījis savas idejas un viedokļus, šoreiz piedāvājis "ģeniālu skaidrojumu" minētajai krīzei. Šāds skaidrojums, ja tas vispār vērtējams kā pieņemams, veicina pamatu izjūtu, ka kāda veida reformām vai uzlabojumiem šajā jomā vispār nav nepieciešamības, un tas radīja vēl lielāku neapmierinātību sabiedrībā.

Sabiedrības reakcija

Šī situācija ir izsaukusi plašu sabiedrības uzmanību un reakciju. Daudzi cilvēki izsaka bažas par to, vai mūsu veselības aprūpes sistēma vispār ir gatava nodrošināt kvalitatīvu un ātru palīdzību pacientiem. Situācija, kad neatliekamās palīdzības nodaļā ir sastrēgums, liecina par to, ka nepieciešami steidzami risinājumi, lai gan jau ilgstoši iezīmējas problēmas, kas nav risinātas.

Kā tālāk?

Šī krīze ir nopietns signāls visiem iesaistītajiem – sākot no valdības institūcijām līdz pat sabiedrībai. Varbūt ir laiks apdomāt, vai vispār ir jēga turpināt uzturēt esošo sistēmu bez būtiskām pārmaiņām. Šis jautājums jāizvērš plašāk, un sabiedrībai ir jāieņem aktīva loma ietekmēšanā, lai panāktu nepieciešamās reformas veselības aprūpes jomā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz Diena portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit