Veselības problēmas biežāk skar obligātā kārtā iesauktos Valsts aizsardzības dienesta kandidātus

Veselības problēmas Valsts aizsardzības dienesta kandidātiem

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) obligātā kārtā iesauktie kandidāti saskaras ar ievērojami lielākām veselības problēmām, salīdzinot ar to, kuri dienestu izvēlējušies brīvprātīgi. Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vadītājs Kristers Grauze norādīja uz šīm tendencēm, uzsverot, ka lielāka problēmu izplatība saistīta ar psiholoģisko veselību.

Psycholoģiskās problēmas kā galvenais faktors

Vadošās veselības problēmas, ar kurām saskaras obligātā kārtā iesauktie, ir psiholoģiska rakstura. Šīs grūtības var būt saistītas ar stresu, trauksmi un citām garīgās veselības problēmām, kas rodas gan no militārā apmācības procesa, gan no spiediena, ko rada pienākumi, kas saistīti ar dienestu. Grauze uzsvēra, ka, ņemot vērā šos faktorus, ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai fiziskajai, bet arī garīgajai veselībai.

Salīdzinājums ar brīvprātīgajiem

Interesanti, ka kādas veselības problēmas vairāk skar brīvprātīgā dienesta dalībniekus. Viņu veselības stāvoklis ir ievērojami labāks, kas norāda uz to, ka izvēles brīvība un motivācija spēlē nozīmīgu lomu jauniešu labklājībā. Brīvprātīgie, kuri izvēlas aizsargāt savu valsti, bieži vien ir emocionāli un psiholoģiski labāk sagatavoti šim nolūkam.

Secinājumi un nākotnes perspektīvas

Ņemot vērā šos atklājumus, Aizsardzības ministrijai būs jāizstrādā jauni resursi un atbalsta mehānismi, lai uzlabotu obligātā kārtā iesaukto kandidātu psiholoģisko veselību. Palielinot uzmanību garīgās veselības atbalstam, iespējams, būs iespēja samazināt aktuālo problēmu skaitu un nodrošināt visiem jauniešiem drošāku un veselīgāku dienestu valsts aizsardzībā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz JAUNS.LV portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit