"Viennozīmīgi, paliks sliktāk": pētnieks par "Facebook" faktu pārbaudēm

Meta lēmums par faktu pārbaudi

Pēdējā laikā sociālo tīklu kompānija "Meta", kuru dibinājis Marks Zakerbergs, ir paziņojusi par faktu pārbaudes projektu apturēšanu savās platformās ASV. Šis solis, saskaņā ar pētnieka Mārtiņa Hirša viedokli, ir saistīts ar bijušā prezidenta Donalda Trampa iespējamo atgriešanos Baltajā namā un, ņemot vērā šo situāciju, var radīt nopietnas sekas dezinformācijas izplatībā.

Dezinformācijas risks pieaug

Hiršs uzsver, ka šis lēmums var novest pie plašākas dezinformācijas izplatības sociālajos medijos. Viņš norāda, ka faktu pārbaude ir bijusi efektīvs līdzeklis, lai cīnītos pret nepatiesu informāciju, un tās izbeigšana var radīt labvēlīgu vidi manipulatīvām un maldinošām ziņām.

Politiskais konteksts

Politiskajā kontekstā šāds solis ir vēl viens indikators par to, cik svarīgas ir platformas lēmumu pieņemšanas stratēģijas, kas var ietekmēt sabiedrības informētību. Hiršs norāda, ka, ja būs mazāk kontrolētu informācijas avotu, tas ļaus ļaunprātīgām grupām vieglāk izplatīt dezinformāciju, kas, iespējams, varētu ietekmēt nākamos vēlēšanu procesus.

Secinājumi un nākotnes prognozes

Secinājumus par šo lēmumu var izdarīt tikai laika gaitā, taču Hiršs ir pārliecināts, ka situācija "Facebook" un citu sociālo mediju platformās virzīsies uz sliktāko pusi. "Viennozīmīgi, paliks sliktāk," viņš saka, atklājot satraukumu par to, kā šāda attieksme pret faktiem var ietekmēt sabiedrības uzticību plašsaziņas līdzekļiem un informācijas avotiem kopumā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz Delfi portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit