Zinātnes fakti, kāpēc mums nav atmiņu no bērnības?

Kas ir bērnības amnēzija?

Bērnības amnēzija ir fenomens, kad cilvēki neatceras notikumus no agriem dzīves gadiem. Lielākā daļa cilvēku nespēj atcerēties notikumus, kas notikuši 2 vai 3 gadu vecumā. Tas nav saistīts ar aizmirstību, bet drīzāk ar to, kā mēs veidojam un saglabājam atmiņas. Šis fenomens tiek pamatots ar vairākiem psiholoģiskiem un neiroloģiskiem faktoriem, kas ietekmē mūsu spēju atcerēties agrīnos dzīves posmus.

Psiholoģiskie faktori

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mēs neatceramies bērnības notikumus, ir tas, ka mazi bērni attiecīgi neizprot un neapstrādā pieredzi tādā veidā, kā pieaugušie. Līdz ar to viņu atmiņas neizveidojas tik strukturēti un saprotami. Bērnībā atmiņas veidojas galvenokārt emocionālu pieredžu dēļ, un šīs atmiņas neliekas tik svarīgas, kad mēs pieaugam. Turklāt bērni izmanto atšķirīgus mechanismus, lai apstrādātu informāciju, kas var novest pie fragmentārām atmiņām.

Neiroloģiskie aspekti

Neirozinātne sniedz papildu paskaidrojumu par bērnības amnēziju. Smadzenes bērnībā ir vēl attīstības procesā, un zīdaiņiem un maziem bērniem nav pilnībā izveidojušās struktūras, kas atbild par ilgtermiņa atmiņu. Piemēram, hipokamps, kas ir galvenā struktūra atmiņas veidošanā, līdz trīs gadu vecumam vēl nav pilnībā funkcionāls. Tādējādi bērnības pieredze var nebūt pietiekami stabila, lai tiktu saglabāta ilgtermiņā.

Atmiņu veidošana un fragmentācija

Atmiņas no bērnības, ja tās ir pieejamas, bieži vien ir fragmentāras vai izplūdušas. Cilvēki var atcerēties tikai dažas detaļas vai emocionālas situācijas, nevis konkrētu notikumu gaitu. Šī fragmentācija var izskaidrot, kāpēc pieaugušajiem ir grūtības rekonstruēt savas bērnības pieredzes. Turklāt, ja šie notikumi nav bijuši emocionāli nozīmīgi, ir mazāka iespēja, ka tie paliks atmiņā.

Secinājumi

Bērnības amnēzija ir dabisks un normāls process, kas saistīts ar psiholoģiskajiem un neiroloģiskajiem faktoriem. Tas palīdz izprast, kā mūsu atmiņas tiek veidotas un saglabātas, iedziļinoties bērnības pieredzē. Lai gan mēs varam nespēt atcerēties detaļas no agrīniem dzīves gadiem, procedūras, kādās tiek apstrādāti mūsu emocionālie pārdzīvojumi, joprojām ietekmē mūsu personību un dzīves skatījumu. Dažreiz vislabāk ir pieņemt, ka tas, ko esam aizmirsuši, ir ne tikai dabiska parādība, bet arī svarīga mūsu attīstības daļa.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz NRA portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit