Bērns, kuram nekur nav vietas. Agitas un Evitas stāsts

Evitas izaicinājumi bērnudārzā un skolā

Agita Šulca, māte divdesmit trīs gadus vecajai Evitai, dalās ar pieredzi, kas saistīta ar meitas izglītību. "Evita nevarēja doties uz bērnudārzu tā, kā citi bērni to var darīt, arī ar skolu bija lielas problēmas, īpaši pusaudža periodā," viņa stāsta. Neraugoties uz to, ka Latvijā katram bērnam ir tiesības uz izglītību līdz 18 gadu vecumam, šī sistēma diemžēl neietver visus bērnus, īpaši tos, kam ir īpašas vajadzības.

Agitas cīņa par pareizu atbalstu

Agitai nācās smagi cīnīties, lai atrastu vietu, kur Evita var uzturēties ikdienā. Viņa saskārās ar vairākām institūcijām, kas bieži neapmierināja gan viņas, gan viņas meitas vajadzības. "Visu laiku jāsaskaras ar bariem birokrātiju un izglītības sistēmas striktiem regulējumiem, kas neņem vērā individuālās īpašības," skaidro Agita.

Situācija šodien: joprojām nav risinājuma

Tagad, kad Evita ir 23 gadus veca, situācija nav daudz uzlabojusies. "Mēs esam nonākuši neapmierinošā situācijā, kur valsts solījumi ir tikai vārdi, bet reālas darbības un atbalsts joprojām ir trūkumā," piebilst Agita, uzsverot nepieciešamību pēc labākām iespējam un resursiem cilvēkiem ar autisma spektra traucējumiem.

Aicinājums uz rīcību

Agita Šulca aicina ikvienu sabiedrībā pievērst uzmanību bērniem un jauniešiem ar īpašajām vajadzībām. "Mums ir jācīnās par to, lai visi bērni, neatkarīgi no viņu spējām, saņemtu adekvātu izglītību un iespējami labus apstākļus ikdienā," viņa uzsver. Tikai kopīgiem spēkiem varam nodrošināt, ka nevienam bērnam nav jājūtas liekam.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz Delfi portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit