Jānis Līkops, Herta Cēsniece: Zemesgrāmatas neskaidrās prasības kavē darījumus

Jānis Līkops un Herta Cēsniece par Zemesgrāmatas neskaidrībām

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus saskaras ar būtiskām grūtībām, ko rada Zemesgrāmatas skaidro prasību neskaidrības. Divi eksperti, Jānis Līkops un Herta Cēsniece, norāda, ka šīs problēmas kavē darījumu norisi, radot satraukumu gan pircējiem, gan pārdevējiem.

Valsts valodas prasību izaicinājumi

Viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko saskaras darījuma puses, ir valsts valodas prasības saistībā ar dokumentu oriģināliem. Saskaņā ar likumu, visiem dokumentiem jābūt latviešu valodā, taču daudzi starptautiskie pircēji un investori saskaras ar grūtībām, ja dokumenti ir sagatavoti citās valodās. Jānis Līkops uzsver, ka šādas prasības nereti noved pie dokumentu noraidīšanas, palēninot darījumu procesu.

Juridisko personu patiesā labuma guvēju reģistrācijas noteikumi

Otra būtiska problēma ir saistīta ar juridisko personu patiesā labuma guvēju (PLG) reģistrāciju. Herta Cēsniece skaidro, ka jaunie noteikumi prasa no juridiskajām personām sniegt detalizētāku informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem, taču šī prasība nav skaidri izstrādāta. Daudzi uzņēmēji saskaras ar neskaidrībām, kas noved pie tā, ka darījumi tiek kavēti vai pat atcelti.

Risinājumi un nākotnes perspektīvas

Līkops un Cēsniece aicina valsti izvērtēt spēkā esošās normas un izstrādāt efektīvākus risinājumus, kas ļautu samazināt administratīvo slogu darījumu pusēm. Viņi uzsver, ka skaidrība un precizitāte normatīvajos aktos ir būtiska, lai stimulētu investīcijas un attīstību nekustamo īpašumu tirgū Latvijā. Nākotnē ir nepieciešams ieviest arī elektroniskus risinājumus, kas atvieglotu dokumentu sagatavošanu un apstrādi, tādējādi paātrinot darījumu procesu.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz Delfi portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit