Kāpēc tik strauji kritās skolēnu lasītprasme, analizēts netika

Lasītprasmes kritums Latvijā

Pērn, kad tika publiskoti starptautiskā lasītprasmes salīdzinājuma "PIRLS 2021" rezultāti, sabiedrība uzzināja par satraucošu tendenci – Latvijas piektklasnieku lasītprasmes līmenis ir strauji krities. Šis paziņojums satricināja gan pedagogus, gan vecākus, radot jautājumus par to, kas izraisījis šo situāciju un kā to iespējams risināt.

Izglītības un zinātnes ministrijas rīcība

Kā situācijas uzlabošanai gada laikā rīkojusies Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)? Pētījumu rezultāti liecina, ka nepieciešama specifiska pieeja, kas vērsta ne tikai uz teorētisku zināšanu apguvi, bet arī praktiskas lasīšanas veicināšanu. IZM ir uzsākusi vairākus projektus, kā arī piedāvājusi atbalsta materiālus skolotājiem, taču rezultāti vēl nav redzami.

Skolotāju un skolēnu pieredze

Arī Latvijas Radio intervēja vairākus skolotājus un skolēnus, lai noskaidrotu, kā viņi redz lasītprasmes veicināšanu ikdienā. Skolotāji norādīja uz nepieciešamību vairāk integrēt lasīšanu mācību procesos, ieviest radošas pieejas un veicināt skolēnu interesi par grāmatām. Savukārt skolēni dalījās pieredzē, kā papildu lasīšanas materiāli un atbalsts no skolotājiem ir palīdzējuši uzlabot viņu prasmes.

Nozīme nākotnei

Lasītprasmes kritums ir ne tikai izglītības jautājums, bet arī sociālā problēma, kas var ietekmēt nākotnes darbu tirgu un sabiedrību kopumā. Lasītprasmes attīstība ir būtiska, lai nodrošinātu konkurētspējīgu nākotni jaunajai paaudzei. Ir svarīgi saprast, kādas ir patiesās šī krituma saknes un ko mēs varam darīt, lai to mainītu. Skolotāju un Valsts atbalstu apvienojot ar bērnu interesi, ir iespējams pārvarēt šo izaicinājumu un uzlabot lasītprasmes līmeni Latvijā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit