"No māsiņas krājkasītes kratīju naudu ārā, lai iegādātos narkotikas"

Konstantīna Ivanova stāsts

Konstantīna Ivanova dzīve vairāk nekā desmit gadus bija iezīmēta ar nebeidzamu cīņu ar narkotiku atkarību. Viņa dzīvē pastāvīgi valdīja frāze: "Viņam nav, bet man ir. Man nav, bet viņam ir." Šī šausminoša formula noteica ne vien viņa rīcību, bet arī domāšanu, radot grūti pārvaramu nepieciešamību pēc narkotikām.

Atkarība un naudas trūkums

Pārliecība, ka var atrast veidu, kā iegūt nepieciešamo naudu, vadīja Konstantīnu arvien atpakaļ uz zināmu postošu ceļu. Kad draugu atbalsts un algas vairs nespēja nodrošināt nepieciešamo, Konstantīns nonāca līdz zemiskam lēmumam – zagt. Tas viņam lika pazust savā morālajā briedumā un pārlauzt savus principus.

Krājkasītes un izmisuma darbi

Kā izmisuma akts, Konstantīns zagšot pat no savas mazās māsas krājkasītes, kas vēl vairāk apliecina, cik dziļi atkarība var ietekmēt cilvēku. Šāda rīcība nav tikai noziegums, bet arī sirdsapziņas apzināšanās un ģimenes attiecību sagraušana, kas iepriekšējā brīdī šķita neiedomājama.

Atklāti stāsti no raidījuma “Par to pašu”

Jaunākajā raidījumā “Par to pašu” tiek sniegta iespēja iepazīt šādus stāstus no izbijušajiem narkotiku atkarīgajiem. Viņu atklātības un drosme dalīties ar smagajiem pārdzīvojumiem ir svarīgas ne vien viņiem pašiem, bet arī visai sabiedrībai. Tas atgādina, cik viegli var paslīdēt uz nepareizā ceļa un kā grūti ir no tā atgriezties.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz Delfi portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit