Pēdējais aukstuma vilnis ir apsaldējis ziemas kviešus, tagad nākamais postītājs – zosis

Pēdējais aukstuma vilnis un tā sekas

Pēdējais aukstuma vilnis ir radījis nopietnas sekas zemniekiem Kurzemē, apsaldējot ziemas kviešus un apgrūtinot ražas ieguvi. Šos laikapstākļus var raksturot kā neparastus un bīstamus, jo tie apdraud ne tikai ražu, bet arī zemnieku izdzīvošanu. Lauki, kas agrāk izskatījās dzīvotspējīgi, tagad ir cietuši no stipriem sala postījumiem.

Zosis kā nākamais izaicinājums

Pēc aukstuma vilna, jauns drauds ir nolaidies no debesīm – lieli zosu bari, kas apdraud to, kas palicis pāri no sausa ražas. Zosis, plēsīgas un izsalkušas, nereti iznīcina lauksaimnieku centienus atjaunot cietušos laukus. Šis jautājums rada satraukumu starp lauksaimniekiem, kuri ir neziņā par to, kā aizsargāt savus laukus no šo putnu postījumiem.

Atbalsta pasākumi un DAP loma

Lai mazinātu zosu postījumu ietekmi, zemnieki izmanto dažādas metodes, tostarp zosu atbaidīšanu. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad saņēmusi 23 pieteikumus limitētai migrējošo zosu ieguvei. Tomēr, kā norāda DAP, šogad interese par šo iespēju ir samazinājusies, kas varētu būt saistīts ar izmaiņām lauksaimniecības prakses un attieksmes maiņu pret zosu saglabāšanu un teritoriju izmantošanu.

Nākotnes perspektīvas

Sagaidāms, ka situācija var pasliktināties, ja laika apstākļi turpinās būt nelabvēlīgi un zosis turpinās savas migrācijas ceļu. Lauksaimnieki ir gatavi pielāgoties, taču ir nepieciešama valsts atbalsts un resursi, lai efektīvi risinātu šo problēmu. Jautājums par veselu lauksaimniecības sistēmu ilgtspēju un labdabību ir svarīgs, un risinājumi ir jāmeklē, lai nodrošinātu, ka zeme paliek auglīga nākamajām paaudzēm.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit